Kažociņš: Putins savas kārtis bija spiests atklāt pārāk ātri

Krievijas prezidents Vladimirs Putins savas valsts militāro potenciālu bija spiests atklāt ātrāk nekā viņš pats to vēlējās, intervijā Latvijas Radio programmā „Krustpunktā” sacīja bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.

Pēc Soču ziemas olimpiskajām spēlēm Putins varēja pasaulei paziņot, ka Krievija parādījusi sevi no labākās puses un vairs nav nospiesta uz ceļiem. Pretēji Rietumu skepsei, Krievija noorganizāja lieliskas ziemas spēles subtropu klimatā. Taču nepatīkamu pārsteigumu sagādāja Ukraina, precīzāk, Maidans, kas padzina tā laika prezidentu Viktoru Janukoviču.

Tādējādi, lai nodrošinātu ietekmi Ukrainā, Putins bija spiests rīkoties, vispirms anektējot Krimu un pēc tam iebrūkot Austrumukrainā. Tad Rietumi redzēja, cik ļoti ir mainījusies Krievijas militārā spēja kopš iebrukuma Gruzijā 2008.gadā.

Kažociņš uzsvēra, ka Putina plāns, visticamāk, bija turpināt bruņošanos vēl vairākus gadus, vienlaikus noskatoties, kā Eiropa turpina demilitarizēties. Līdz 2018.-2019. gadā Latvija piedzīvotu Krimas scenāriju, iezīmēja Kažociņš, sakot, ka šis būtu pavisam reāls scenārijs.

Tagad šāda notikumu attīstība ir neiespējama. Viņš uzsvēra, ka par Krieviju kā Latvijas drošības draudu gan ir jārunā teorētiskā līmenī.

Taču militāri iebrukumu citās valstīs vai to reģionos ir kā narkotika, salīdzināja Kažociņš. To pierod darīt, viņš sacīja. Turklāt pati Krievija ir mainījusies – tā vairs nav tā valsts, kas bija pirms Krimas notikumiem. „Krievijā ir kardināli mainījies noskaņojums,” teica Kažociņš.

Attiecībā uz Latvijas politiku Kažociņš pauda, ka tā ir bijusi tālredzīgāka nekā Rietumiem, taču Latvija nav rūpējusies par savu drošību. Proti, atšķirībā no Rietumu līderiem, Latvija nekad nav redzējusi Krievijā stabilu demokrātiju un labvēlību. „Mums ir sava pieredze, ne velti mums ir šie 50 gadi, kas ir bijuši ļoti smagi lielākajai daļai latviešu tautai,” skaidroja Kažociņš. Pretēji latviešiem, bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs, bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni un bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders Putinā redz draugu. Vēl vairāk, Kažociņš Putinu raksturo kā ļoti spējīgu vadītāju, kurš, kā jau specdienestos strādājis, zina, kā psiholoģiski iepatikties cilvēkiem.

Taču Latvija nav veltījusi pietiekamu uzmanību savai drošībai. Par to liecina aizsardzībai nepiešķirtie 2% no IKP.

Kažociņš norāda, ka arī turpmāk Krievija turpinās izdarīt ekonomisku un militāru spiedienu uz Latviju, ļaujot savām lidmašīnām lidināties ap Latvijas robežām. Viņš pieļāva, ka teorētiski, ja Krievija patiešām gribētu okupēt Baltijas valstis, valstī varētu būt iesūtīti „zaļie cilvēciņi” vai sarīkotas, piemēram, sprādzienu sērijas, kas destabilizētu situāciju. Ja Krievija atņemtu Baltiju NATO, tad NATO ir pagalam un pagalam ir arī ASV politika Tuvajos Austrumos un, iespējams, visā Eiropā.

Kažociņš uzsver, ka Latvija var būt pateicīga Ukrainai gan par to, ka tā savā ziņā ir izglābusi Latviju, neļaujot Krievijai turpināt bruņoties, gan par to, ka atgādinājusi Latvijai, kas ir patiesas, taču piemirstas demokrātiskas vērtības.

Bažas par Krievijas ārpolitiku, kā arī par vairāku tās robežvalstu drošību sākās martā. Tad Krievija anektēja Krimu, bet pēc tam iebruka Ukrainā. Vairākkārt izskanējis, ka Krima un Ukraina nebūs pēdējie Krievijas mērķi - tām varētu sekot Baltija, Moldova vai Ziemeļkazahstāna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti