Kažociņš arī norādīja, ka Putina mērķi Ukrainā nav tikai konflikts, bet viņš vēlas izveidot Eirāzijas savienību un „piespiest mīlēt krievus”. „Jāsaprot, ka Putinam nav kur atkāpties. Viņam ir nepieciešama uzvara, tādēļ viņš nonācis baigā strupceļā,” norādīja ministra padomnieks.
Tāpat sarežģītā situācijā ir nonākuši Rietumi, jo Ukraina nav NATO valsts, līdz ar to palīdzība tai ir ierobežota.
Tai pašā laikā drošības eksperts norāda, ka Putins savā veidā ir atdzīvinājis NATO:
Mums tiešām jāsaka liels paldies Putina kungam, ka viņš ir neiespējami ātrā tempā spējis atdzīvināt pusbeigtu NATO. Jo patiesībā pēc Afganistānas, kur mēs izvelkamies ar asti starp kājām, tagad pēkšņi NATO atkal ir atradusi savu nozīmi, vērtību. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi,” sacīja Kažociņš.
Un NATO vienprātību par aizsardzību ir vieglāk panākt nekā Eiropas Savienībā, jo ES runā par naudu un ekonomiku, bet NATO apspriež fundamentālas drošības lietas.
„Ja Eiromaidans nebūtu padzinis [iepriekšējo Ukrainas prezidentu Viktoru] Janukoviču, tad viņam [Putinam] nebūtu jāparāda sava patiesā seja tagad. Ja viņš to būtu darījis pēc četriem gadiem, kad NATO tiešām būtu atbruņojusies, mēs šeit būtu pilnīgi pliki. Un nebūtu Krima, bet trīs Baltijas valstis, kuras tādā pašā veidā, kā izmēģināts 2009. un 2013.gadā vingrinājumā „Zapad”, būtu paņemtas,” norāda Kažociņš.
Tāpat viņš uzsver, ka Putins pašlaik ir ļoti emocionāls, piemēram, vizītē Mongolijā pie Krievijas himnas viņš notrausa asaru. „Tas nav tipiski viņam. (..)Tas nozīmē, ka lēmēji ir maza kliķe, kas paši sāk ticēt savai propagandai. Mēs esam bīstamā situācijā.”
Jau ziņots, ka šonedēļ Velsā pulcējas NATO valstu vadītāji, lai lemtu par NATO gatavības plānu rīkoties ikviena alianses locekļa apdraudējuma gadījumā, par jaunas ātras reaģēšanas bruņotas trieciengrupas izveidošanu, tālākajām attiecībām ar Krieviju, palīdzību Ukrainai un citiem aliansei būtiskiem jautājumiem.
Latviju samitā pārstāv Valsts prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Arī vēstīts, ka ASV prezidents Baraks Obama Tallinā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu paziņoja par papildu lidmašīnām gaisa spēkiem, lai varētu patrulēt Baltijas valstu gaisa telpā.
Pirmdien NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņoja, ka NATO uzlabos savu militāro gatavību, nodrošinot lielāku klātbūtni Austrumeiropā. NATO samitā Velsā no dalībvalstu puses arī sagaida apņemšanos palielināt aizsardzības budžeta apjomu.
Gan Latvijā, gan Polijā jau ir papildu izvietots ASV militārais kontingents. Latvijā atrodas 150 gaisa desanta karavīri no ASV armijas 173.kājnieku brigādes kaujas vienības.
Šādi NATO reaģē uz notikumiem Ukrainā, kur pēc martā notikušās Krimas aneksijas, aprīlī aktivizējās prokrieviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem, un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulārās daļas iebruka Ukrainā.
