Rīta Panorāma

Rietumvalstis pagaidām nenodos Ukrainai kara lidmašīnas

Rīta Panorāma

Ukrainu jau pametis pusotrs miljons bēgļu

Intervija ar Valsts prezidenta Nacionālās drošības padomnieku Jāni Kažociņu

Kažociņš: NATO spēku iesaistīšanās karā izraisītu Krievijas atomieroču pielietošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

NATO spēkiem iesaistoties karā Ukrainas pusē, tas var beigties tikai ar atomieroču pielietošanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja prezidenta nacionālās drošības padomnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.

Šādi viņš atbildēja, runājot par to, kāpēc NATO nenosaka lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka tas paredzētu iesaistīšanos karā ar Krieviju.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins saprot, ka viņa konvencionālie spēki nav ne tuvu tik spēcīgi kā NATO spēki. Tādēļ vienīgais, kas Putinam būtu palicis, – atomieroči, skaidroja Kažociņš.

"Jādara viss iespējamais, lai tā nebūtu. Tāpēc jārunā par visa veida apbruņojumu ukraiņiem, lai viņi varētu turpināt aizstāvēties," sacīja Kažociņš.

Runājot par iespēju atvēlēt Polijas lidmašīnas Ukrainai, kas pašlaik ir noraidīts, Kažociņš sacīja – jāmeklē citas iespējas.

Viņš skaidroja, ka Polijai ir nozīmīgi sargāt NATO ārējo robežu. ASV norādījušas, ka varētu operatīvi nodrošināt jaunas lidmašīnas, ja Polija savas atvēlētu Ukrainai. Tomēr Kažociņš norādīja, ka Polijas pilotiem paietu diezgan ilgs laiks, pirms viņi iemācītos lidot ar amerikāņu iznīcinātājiem, kas ir citādāki. Tāpat būtu arī jāizveido loģistika, lai lidaparātus uzturētu. Loģistikas sakārtošanai būtu jānotiek arī Ukrainas pusē.

Kažociņš gan neuzskata, ka situācija būtu bezcerīga. Pēc viņa domām, jāmeklē kādi citi varianti – piemēram, kāds cits no NATO sabiedrotajiem varētu uzraudzīt Polijas gaisa telpu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti