Parlaments arī vienbalsīgi atbalstīja labojumus konstitūcijā, kas paredz, ka nākotnes prezidenti valsts galvas amatu varēs ieņemt vienu septiņu gadu termiņu.
Grozījumi vēl ir jāparaksta prezidentam Kasimam Žomartam Tokajevam, tomēr tas tiek uzskatīts par formalitāti.
Nepieciešams arī prezidenta rīkojums, lai pārdēvētu galvaspilsētu, tomēr Tokajevs jau apliecinājis, ka atbalsta iepriekšējā vārda atjaunošanu.
Tokajeva preses sekretārs Ruslans Želdibajs vēl otrdien sociālajā tīklā "Facebook" pauda, ka prezidents atbalsta parlamenta deputātu priekšlikumu atjaunot Astanas vārdu valsts galvaspilsētai.
Kazahstānas galvaspilsēta par Nursultanu tika pārdēvēta 2019. gadā par godu Nursultanam Nazarbajevam, kas valsti bija vadījis aptuveni 30 gadus.
"Vienlaikus prezidents uzskata, ka Nazarbajeva izšķirošā loma Kazahstānas mūsdienu valstiskuma nostiprināšanā un galvaspilsētas izveidē ir vēsturisks fakts. Tāpēc citiem objektiem, kas nosaukti par godu pirmajam prezidentam, savi nosaukumi ir jāsaglabā," otrdien norādīja Želdibajs.
Kopš tagadējās Nursultanas izveidošanas 1830. gadā tai ir bijuši vairāki vārdi. Sākotnēji tā bija Akmoļinska, padomju laikos – Ceļinograda, bet pēc PSRS sabrukuma 1992. gadā tā tika nodēvēta par Akmolu, kas kazahu valodā nozīmē "baltais kaps".
Nazarbajevs 1998. gadā galvaspilsētu tur pārcēla no valsts lielākās pilsētas Almati. Viņš tai piešķīra neitrālo Astanas vārdu, kas kazahu valodā nozīmē "galvaspilsēta".
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūdza nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izteica bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei. Tomēr drīz vien nemieri tika apspiesti; Tokajevs paziņoja par "konstitucionālās kārtības" atjaunošanu.
