Prezidenta vēlēšanām bija jānotiek tikai pēc diviem gadiem. Tomēr septembrī Tokajevs paziņoja, ka viņam ir nepieciešams jauns iedzīvotāju uzticības mandāts. Kopā ar vēlēšanām viņš izsludināja arī vairākus sociālos pasākumus. Tika palielinātas pensijas un minimālā alga, kā arī sievietēm ir samazināts pensionēšanās vecums no 63 uz 61 gadu. Visticamāk, tas viss ir domāts, lai celtu pašreizējā vadītāja prestižu kazahu acīs.
Kā zināms, vēl nesen Kazahstānu pāršalca ievērojams protestu vilnis. Tajos gāja bojā 230 cilvēki. Protestu pamatā bija dzīves dārdzība un dziļa ienākumu nevienlīdzība. Starptautiskais Valūtas fonds joprojām brīdina, ka tieši plaisa starp bagātiem un nabagiem ir viens no nozīmīgiem nestabilitātes faktoriem Kazahstānas ekonomikā.
Tokajevs mēģina sevi pasniegt kā reformatoru, kurš ir uzsācis Kazahstānas demokratizācijas kursu. Pēc protestiem tika mazināta bijušā autoritārā līdera Nursultana Nazarbajeva loma valstī. Viņš tika atstādināts no Drošības padomes vadītāja amata, no konstitūcijas tika svītrots īpašais Nazarbajeva nācijas tēva statuss, kā arī galvaspilsēta zaudēja tikai pirms dažiem gadiem iegūto nosaukumu Nursultana un atkal kļuva par Astanu.
No amatiem dažādos uzņēmumos tika atstādināti arī vairāki Nazarbajeva radinieki un pietuvinātās personas. Jūlijā Tokajevs paziņoja, ka valsts esot atguvusi 500 miljonus ASV dolāru, ko esot nozaguši Nazarbajeva ielikteņi.
Konstitūcijā tika veikti arī citi grozījumi, mēģinot padarīt Kazahstānu no superprezidentālas republikas par prezidentālu republiku ar spēcīgu parlamentu. Tomēr kritiķi saka, ka visas svarīgākās varas sviras joprojām atrodas prezidenta rokās. Tomēr turpmāk prezidents tiks ievēlēts nevis uz diviem piecu gadu termiņiem, bet gan vienreiz uz septiņiem gadiem.
Līdztekus Tokajevam par prezidenta krēslu cīnās vairāki mazpazīstami kandidāti. Nevienam spēcīgam opozīcijas politiķim netika atļauts reģistrēt savu kandidatūru vēlēšanās. Par to Kazahstānu kritizē starptautiskie novērotāji, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. Ir apcietināti arī daudzi aktīvisti.
Vēl jāpiebilst, ka Kazahstānas ekonomika šobrīd atrodas sarežģītā situācijā, jo tās tradicionālais sadarbības partneris Krievija ir pakļauts sankcijām par uzsākto karu Ukrainā. Tādēļ Kazahstāna mēģina atrast jaunus eksporta tirgus, tostarp Eiropā. Līdz ar to tur nesen viesojās vairākas augsti stāvošas Eiropas Savienības amatpersonas.
