Ārlietu ministrijā informēja, ka piemiņas plāksne uzstādīta blakus pieminekļiem, kas veltīti lietuviešu, ukraiņu un krievu represētajiem.
Atklājot piemiņas zīmi, akims Ahmetovs apliecināja, ka Žezkazganas iedzīvotāji turot svētā piemiņā Kengiras nometnē cietušos un bojāgājušos. Ieslodzītie ne tikai strādājuši vara un akmeņogļu raktuvēs, bet arī savām rokām uzcēluši pilsētu, tai skaitā pilsētas ūdenskrātuvi, tādēļ vietējie iedzīvotāji pret viņiem izturējušies ar cieņu un līdzjūtību.
Vēstnieks Maklakovs atzīmēja, ka represēto pēctečiem, kas ierodas apmeklēt koncentrācijas nometņu vietas, ir ļoti svarīgi redzēt, ka par viņu senču upuriem atceras. Jaunā piemiņas plāksne tam ir apliecinājums.
Saskaņā ar tā laika oficiālajiem datiem, 1954.gadā Steplaga nometnēs atradās vismaz 1074 ieslodzīto no Latvijas. Tiek lēsts, ka kopējais ieslodzīto skaits no Latvijas Steplagā bija ap 1700, un daudzi no viņiem dzimtenē neatgriezās. Speciālā nometne politiski ieslodzītajiem darbojās no 1948. līdz 1956.gadam.
1954.gadā Kengiras nometnē, kurā atradās Steplaga pārvalde, notika Gulaga vēsturē ievērojamākā sacelšanās, un ieslodzītajiem izdevās saglabāt savu jauniegūto brīvību 40 dienas, līdz ar tanku palīdzību viņu pretestība tika lauzta. Simtiem ieslodzīto gāja bojā pie nometnes ieņemšanas vai vēlāk nošaujot, tomēr šī sacelšanās ir kļuvusi par simbolu represēto brīvības alkām.
Piemiņas zīmes uzstādīšana notika ar fonda "Sibīrijas Bērni", Rīgas Aeronavigācijas institūta un Lietuvas Goda konsula Vitalius Tvarionas atbalstu.
