Kopš janvāra no Ziemeļāfrikas uz Eiropu Vidusjūru šķērsojuši aptuveni 60 tūkstoši migrantu un patvēruma meklētāju. Tas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā šajā pašā laika periodā pērn.
Tomēr, neskatoties uz to, ka migrantu plūsmas strauji samazinājušās, bojāgājušo skaits Vidusjūras ūdeņos - gluži pretēji - arvien pieaug.
Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras datiem, šogad, mēģinot šķērsot Vidusjūru, miruši vairāk nekā pusotrs tūkstotis bēgļu un migrantu. Vairāk nekā puse no nāves gadījumiem reģistrēti tikai jūnijā un jūlijā vien.
ANO Bēgļu aģentūra norāda, ka cilvēku kontrabandisti izmanto arvien nedrošākas un sliktākā stāvoklī esošas laivas,
kas parasti ceļā dodas, cilvēku pārpildītas. Turklāt pēdējos mēnešos īpaši Itālija, bet arī Malta vairs neļauj savās ostās pietauvoties nevalstisko organizāciju glābšanas kuģiem ar migrantiem, liekot tiem vairākas dienas meklēt citu valsti, kur piestāt – pēdējā laikā tā bijusi Spānija.
Pēc 2015.gada Eiropas migrācijas krīzes Eiropas Savienība arvien vairāk uzmanības pievērsa iespējām nodrošināt apstākļus, lai samazinātu migrācijas plūsmas. Piemēram, kā mērķi izvirzot migrācijas un nāves gadījumu skaita jūrā samazināšanu, Eiropas Savienība apmāca Lībijas robežsardzi, šonedēļ teica Eiropas Komisijas preses pārstāvis Karloss Gordehuela:
„Pēdējo divu gadu laikā mēs esam darbojušies ievērojami aktīvāk, ne tikai apmācot Lībijas krasta apsardzi. Esam izteikuši konkrētus priekšlikumus attiecībā uz migrantu un bēgļu situāciju Lībijā. Vēl ir daudz darāmā. Mēs strādājam kopā ar Apvienotajām Nācijām un Āfrikas Savienību. Mēs palīdzam tiem Lībijā esošajiem migrantiem, kas vēlas atgriezties savā dzimtenē; un strādājam, lai radītu legālas iespējas nokļūt Eiropā tiem, kam tiešām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.”
Viņš norādīja, ka kopš 2017.gada sākuma sadarbībā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju Eiropas Savienība atbalstījusi aptuveni 29 tūkstošu migrantu atgriešanos dzimtenē. Bet kopā ar Apvienotajām Nācijām Eiropas Savienība no Lībijas evakuējusi gandrīz divus tūkstošus bēgļu, lai viņus izvietotu drošās valstīs.
Apsteidzot Itāliju, šogad Spānija ir kļuvusi par Vidusjūras migrantu galveno galamērķi.
Jūlijā Starptautiskā Migrācijas organizācija paziņoja, ka migrantu skaits, kas ieradies Spānijas krastos, teju trīskāršojies. Spānijā šogad ieradušies 23 par pusi tūkstoši migrantu, kamēr Itālijā – 18 ar pusi tūkstoši, bet Grieķijā – 16 tūkstoši, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Lielākā patvēruma meklētāju grupa ir sīrieši – aptuveni 13 procenti.
Ņemot vērā, ka galvenā migrācijas plūsma nu ir pārvietojusies uz Vidusjūras rietumiem, Brisele nolēmusi Spānijai piešķirt miljoniem eiro lielu atbalstu, lai palīdzētu tikt galā ar situāciju. Eiropas Komisijas pārstāve Natašan Bertauda pirms nedēļas paziņoja, ka Spānijai tiks piešķirti vēl trīs miljoni eiro:
„Šī finansiālā palīdzība galvenokārt paredzēta izmaksu segšanai, kas saistītas ar Spānijas Civilās gvardes papildu policistu izvietošanu pie valsts dienvidu robežām. Līdz ar to pēdējo nedēļu laikā ārkārtas palīdzībai Spānijai mēs esam spējuši mobilizēt vairāk nekā 32 miljonus eiro.”
Kopš jūnija Spānija uzņēmusi arī trīs nevalstisko organizāciju glābšanas kuģus ar migrantiem, kuriem pietauvošanos savās ostās ar iekšlietu ministru Mateo Salvini priekšgalā atteikusi pret imigrāciju noskaņotā jaunā Itālijas valdība. Roma pieprasa konkrētu Eiropas Savienības un pārējo dalībvalstu rīcību un palīdzību, lai aizsargātu bloka ārējās robežas.
