Kauninās interešu konfliktā pieķertus Eiropas komisārus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Eiropas Savienība, cenšoties palielināt iedzīvotāju uzticēšanos Briseles institūcijām, pēdējā laikā ieviesusi vairākas pārmaiņas. Izveidots lobistu reģistrs, kurā redzams, kas kādus jautājumus lobē un cik lielu naudu tam tērē. Pieejama informācija, kurš komisārs ar kādu pārstāvi vai interešu grupu tiekas. Tagad tapis Eiropas Komisijas uzvedības kodekss, kas paredz arī to komisāru publisku kaunināšanu, kuri būs iesaistījušies interešu konfliktā.

Jaunais Eiropas Komisijas (EK) uzvedības kodekss tapis pēc skandāla, kad iepriekšējais EK vadītājs Žozē Manuels Barrozu pēc darba šeit, Briselē, aizgāja strādāt pie ASV investīciju bankas “Goldman Sachs” Londonā.

Tieši “Goldman Sachs” tiek uzskatīta par līdzvainīgu globālās finanšu krīzes izraisīšanā laikā, kad Barrozu ieņēma EK prezidenta amatu.

Jaunais uzvedības kodekss paredz, ka komisāriem turpmāk būs jādeklarē investīcijas, kas pārsniedz 10 000 eiro. Būs pieejamas komisāru komandējuma izmaksas. Tāpat interešu konflikta gadījumos neatkarīga ētikas komiteja nāks klajā ar ierosinājumiem, kas var pamudināt EK izteikt publisku rājienu.

Taču EK pārstāvis nespēja atbildēt uz žurnālistu jautājumu – vai šāds publisks nosodījums kādu atturēs no labi atalgota darba pieņemšanas nākotnē?

Uz žurnālista jautājumu, “vai jūs pašu atturētu publisks nosodījums vai varbūt virsraksts medijos 24 stundu garumā, bet pēc tam ļoti pievilcīga alga daudzu gadu garumā?”, Eiropas Komisijas viceprezidents Jirki Katainens atbildēja šādi: “Piedodiet! Piedodiet, es nesaprotu jūsu teikto! Kā komisijai mums ir jārūpējas par mūsu institūciju uzticamību un visam, ko komisāri dara, ir jābūt saprotamam no ētikas viedokļa!”

Savu vērtējumu drīzumā sola arī Eiropas Savienības tiesībsargs Emīlija O'Reilija. Viņa izteikusies, ka ir daži amati, kas var radīt problēmas arī pēc noteiktā “atdzišanas” termiņa beigām, kas tagad būs 24 mēneši bijušo 18 mēnešu vietā.

Korupcijas novēršanas nevalstiskā organizācija “Transparency International” sarēķinājusi, ka puse no EK iepriekšējā sasaukuma komisāriem sākuši strādāt tajos uzņēmumos, kas savulaik nākuši pie viņiem lobēt savas intereses. Tiesa – pēc noteiktā “atdzišanas” perioda.

Taču skandalozu amatu ieņemšanā pēc politiskās karjeras beigām Eiropas Savienības institūcijas nebūt nav vientuļas. Tā plašu skandālu savulaik izraisīja Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kurš aizgāja strādāt Krievijas gāzes koncernā “Gazprom” un tagad vada “Nord Stream” projektu.

Savukārt daži politiķi pamanās interešu konfliktā iedzīvoties, vēl esot amatā. Šonedēļ no amata bija spiesta atkāpties Brenda Fidžerlanda – ASV Slimību kontroles un prevencijas centra vadītāja, kad atklājās, ka viņa nopirkusi akcijas tabakas ražošanas uzņēmumā, kura bizness ir pretrunā ar kundzes vadītā centra misiju.

Bet Beļģijas federālā parlamenta pārstāvju palātas vadītājs Zigfrīds Brake tika pieķerts, gadiem saņemot nedeklarētu otru algu privātā telekomunikāciju uzņēmumā “Telenet” – 12 000 eiro gadā plus 2000 eiro par katru tikšanos vai sapulci. Politiķis no blakusdarba bija spiests aiziet, bet amatu parlamentā saglabāja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti