Kaujas Ukrainā turpinās; separātisti sola nepadoties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ukrainas austrumu pilsētās Doņeckā un Luganskā un to tuvumā turpinās prokrievisko kaujinieku sadursmes ar Ukrainas drošības spēkiem. Arvien biežāk tiek saņemtas ziņas par apšaudēm arī dzīvojamos rajonos. Ukraiņu pretterorisma operācijas vadība sola pilsētās neizmantot ne smago artilēriju, ne kara aviāciju. Savukārt paši nemiernieki pašreizējās sadursmes pielīdzinājuši Otrajam pasaules karam, solot nepadoties.  

Virs sestdien kaujinieku pamestās Slovjanskas un arī Kramatorskas pilsētām svētdien plīvo Ukrainas karogs. Pilsētās sāk piegādāt humāno palīdzību, un ir cerība, ka situācija šeit normalizēsies. Taču ar lielām bažām gan ukraiņu, gan ārvalstu mediji sāk skatīties uz Doņecku un Lugansku, kur tagad ieradušies galvenie kaujinieku spēki.

Ukraiņu ziņu aģentūra „Ostrov” ziņo, ka svētdien Doņeckas centrā manītas lielas prokrievisko kaujinieku vienības, tiek slēgti un evakuēti vairāki tirdzniecības centri. Savukārt „Novosti Donbasa” informē, ka bruņoti čečenu kaujinieki uz ielas apturot vietējos iedzīvotājus un tos nopratinot.

Joprojām tiek saņemtas ziņas arī par sadursmēm lidostas tuvumā un vairākās pilsētas nomalēs. Par jaunām apšaudēm tiek ziņots arī no Luganskas, kur pilsētas mērs ir aicinājis iedzīvotājus saglabāt mieru un bez īpašas vajadzības nepārvietoties pa pilsētu. Pretterorisma operācijas pārstāvji ziņo, ka teroristi Luganskā ar artilēriju apšaudot arī dzīvojamos rajonus, savukārt piepilsētās jau esot traucēta elektroenerģijas, ūdens un gāzes piegāde.   

Jau uzzinot par kaujinieku ierašanos Doņeckā, dažādi eksperti pauda bažas, ka tik lielā pilsētā ar nemierniekiem cīnīties būs daudz grūtāk.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pārstāvis Andrejs Lisenko svētdien paziņojis, ka ukraiņu spēka struktūru taktika nepieļauj masveida aviācijas uzlidojumus apdzīvotām vietām. Pēc viņa vārdiem, automašīnu kolonnas ar aviāciju un smago artilēriju tiks apšaudītas tikai tad, ja tās pārvietosies starp apdzīvotajām vietām, savukārt kaujiniekus no pilsētām centīšoties padzīt specvienību kareivji. Lisenko arī atkārtoti uzsvēris, ka tiks darīts viss iespējamais, lai neciestu mierīgie iedzīvotāji.

Tikmēr Krievijas informācijas aģentūras, atsaucoties uz pašpasludinātās „Doņeckas tautas republikas” kaujinieku teikto ziņo, ka pašlaik ar ukraiņu drošības spēkiem notiekot aktīva cīņa pie Saur-Mogilas virsotnes. Tā esot stratēģiska augstiene, no kuras ir iespējams kontrolēt ceļu no Doņeckas uz Lugansku un Krieviju. Kaujinieki arī ziņo, ka viņiem esot izdevies nodarīt lielus zaudējumus nacionālās gvardes bataljonam „Azov”. Prokremliskā aģentūra „Ria Novosti” citē arī Doņeckas tautas republikas augstākās padomes priekšsēdētāju Denisu Pušiļinu, kurš esot paziņojis, ka karadarbība Ukrainas austrumos nemierniekiem ir salīdzināma ar Otro pasaules karu un kaujinieki padoties negrasās.  

Tikmēr Slovjanskā, kuru trīs mēnešus bija pārņēmuši separātistu kaujinieki, tiek dalīti ordeņi par drosmi tiem Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, kuri piedalījās ilgstošajā pilsētas atgūšanas operācijā.  

Ukrainas prezidents Petro Porošenko Slovjanskas atgūšanu nosauca par svarīgu simbolisku uzvaru.

„Armija un nacionālā gvarde ir atbrīvojusi Slovjansku no teroristiem. Virs pilsētas, kuru kaujinieki uzskatīja par savu cietoksni, tagad ar lepnumu plīvo Ukrainas karogs. Tā nav absolūta uzvara, un nav laika uguņošanai. Taču Slovjanskas atbrīvošana no smagi bruņotām bandām nes lielu simbolisku nozīmi. Tas ir pagrieziena punkts cīņā pret kaujiniekiem un Ukrainas teritoriālo vienotību,” uzsvēra Porošenko.

„Ir labi, ka viņi ir aizgājuši un mūsu viesi no kaimiņvalsts saprot, ka viņiem jābrauc mājās pēc iespējas ātrāk. Prezidents pavēlējis nosūtīt trīs lidmašīnas ar pārtiku, kas drīz būs Slovjanskā – dzeramais ūdens, ēdiens un citas pirmās nepieciešamības preces. Mēs sadarbojamies ar Ārkārtas lietu ministriju, kas tagad parūpēsies par miermīlīgajiem Slovjanskas iedzīvotājiem,” atzina Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Heletejs.

Atgūtajās pilsētās paši iedzīvotāji sākuši darbu pie karadarbības seku likvidēšanas. Dzīvojamās mājas, dažādas administratīvās iestādes un pat skolas ir ievērojami cietušas. Ukrainas armija tikmēr pārbauda tos iedzīvotājus, par kuriem ir aizdomas, ka viņi varētu būt saistīti ar kaujiniekiem. Zināms, ka ne visi varēja atkāpties, kad kaujinieku līderi deva pavēli pamest Slovjansku un tagad, nometuši ieročus, sauc sevi par miermīlīgiem civiliedzīvotājiem.

Tiek apzināta arī iznīcinātā bruņutehnika. Tālāk gaidāma pozīciju nostiprināšana ap Doņecku un Horļivku, kur pašlaik atrodas ievērojams skaits kaujinieku un, kā izteicies Doņeckas reģiona gubernators Sergejs Taruta, pastāvot cerība, ka izdosies ar viņiem vienoties, lai viņi pamestu pilsētas bez liekas asinsizliešanas blīvi apdzīvotajās teritorijās. Kaujinieki gan ir pretējās domās - "notika pārformēšanās, nevis bēgšana, neviens nekur nebēg un muguru nepagriež, visi ir gatavi cīnīties un uzvarēt."

Arī līdzšinējie notikumi liecina, ka kaujinieki sarunās nav vēlējušies iesaistīties, liekot domāt, ka konflikts varētu ievērojami ieilgt.

Jau ziņots, ka Ukrainas drošības spēki valsts austrumos ieņēmuši vienu no galvenajiem nemiernieku atbalsta punktiem Slovjansku. Nemiernieki savas pozīcijas pametuši, un par jaunu bāzes vietu izvēlējušies Doņecku. 

Pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas, prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Ukraina vairākkārt norādīja, ka Krievija atbalsta separātistus un kaujinieki Ukrainas teritorijā nonāk cauri Krieviju, arī NATO fiksēja krievu armijas koncentrēšanos Ukrainas pierobežā.Maija nogalē ievēlētais prezidents Petro Porošenko piedāvāja miera plānu un izsludināja pamieru, taču separātisti turpināja apšaudes  un no 1.jūlija pamiers pārtraukts, un turpinās ukraiņu armijas cīņa ar teroristiem. Krievija vārdos atbalsta miera plānu, tai pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 1.jūlijā paziņoja, ka Krievija izmantos visu savu arsenālu tautiešu aizsardzībai ārzemēs. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti