Kaujas par Doņeckas lidostu turpinās; ES varētu stiprināt sankcijas pret Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ukrainas austrumu pilsētā Doņeckā pastiprinājušās cīņas par stratēģiski svarīgo Doņeckas lidostu. Ukraiņu drošības spēkiem līdz šim ir izdevies lidostu noturēt savā kontrolē. Tikmēr saņemtas ziņas, ka gadījumā, ja kritīs Doņeckas lidosta vai Mariupole, Eiropas Savienība varētu pastiprināt sankcijas pret Krieviju. 

Kopš septembra sākumā izsludinātā pamiera Ukrainas austrumu daļā ziņas par apšaudēm tiek saņemtas katru dienu, taču lielākoties gan separātiski noskaņotie kaujinieki, gan arī Ukrainas pretterorisma operācijas spēki vislielāko uzmanību pievērsa savu spēku pārgrupēšanai un pozīciju nostiprināšanai.

Pagājušajā naktī situācija ir ievērojami saasinājusies, un no rīta kaujinieki uzsākuši uzbrukumu Doņeckas lidostai. Pretterorisma operācijas pārstāvji paziņojuši, ka trešdien šis stratēģiskais objekts ticis apšaudīts četras reizes gan no raķešu iekārtām „Grad”, gan no artilērijas un mīnmetējiem.

Trešdien ukraiņu presē izskanēja informācija, ka Doņeckas lidostu varētu atdot kaujiniekiem apmaiņā pret daļu no viņu ieņemtās teritorijas, taču Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome šādu iespēju kategoriski noraidīja. Arī ceturtdien no rīta drošības spēki turpina aktīvi aizsargāt savas pozīcijas lidostas tuvumā un tiek ziņots, ka kaujinieku uzbrukums ir atvairīts. Vietējie žurnālisti norādījuši, ka ukraiņu spēki atkāpties nedrīkst, jo viņu klātbūtne daudziem vietējiem iedzīvotājiem esot pēdējā cerība.

Vienlaicīgi tiek saņemtas ziņas, ka laiku pa laikam tiek apšaudīti arī Doņeckas un citu pilsētu dzīvojamie rajoni, taču par cietušajiem pagaidām ziņu nav. Par spīti apšaudēm komunālie dienesti turpinot darbu, cenšoties atjaunot gan elektrības, gan gāzes piegādi iedzīvotājiem.

Vācijas valdībai tuvu stāvošs informācijas avots ziņu aģentūrai „Bloomberg” paudis, ka Eiropas Savienība varētu ieviest papildu sankcijas pret Krieviju, ja Ukrainas pilsēta Mariupole un Doņeckas lidosta pāries kaujinieku kontrolē. Šajā situācijā turpmāko notikumu attīstību neesot iespējams prognozēt.

Tikmēr grupa „informatīvā pretošanās” informē, ka kaujinieki izplatot baumas par gatavošanos pašpasludināto Luganskas un Doņeckas tautas republiku pievienošanai Krievijai un jauna Krievijas federācijas Dienvidrietumu federatīvā apgabala izveidošanu. Šādi paziņojumi esot izskanējuši gan privātās sarunās, gan arī Luhanskas tautas republikas līderu līmenī.

„Informatīvās pretošanās” vadītājs Dmitrijs Timčuks paziņojis, ka kaujinieki arī plānojot ieviest 20% lielu ienākumu nodokli no visiem reģiona iedzīvotāju ienākumiem. Timčuks uzsvēris, ka līdzīgs nodoklis jau ir attiecināts uz vietējiem uzņēmējiem, no kuriem, pēc nemiernieku ieskatiem, tiek iekasēta nauda republikas vajadzībām.

Bet tikmēr Krievijas Izmeklēšana komiteja ir ierosinājusi krimināllietu pret Ukrainas aizsardzības ministru Valēriju Geletaju, ģenerālštāba priekšnieku Viktoru Muženko un citiem ukraiņu armijas komandieriem, kuri tiek turēti aizdomās par genocīdu Ukrainas dienvidaustrumos. Sagaidāms, ka drīzumā minētās personas varētu izsludināt starptautiskā meklēšanā.

Krievija, atsaucoties uz prokrievisko kaujinieku apgalvojumiem, ziņo, ka Doņeckas tuvumā ir atrasti civiliedzīvotāju masu kapi. Krievijas Ārlietu ministrijas rīcībā ir informācija, ka šajā reģionā ir bāzējusies Ukrainas nacionālā gvarde, kas šādus apgalvojumus kategoriski noliedz.

Vienlaicīgi tiek pieļauts, ka minētajā vietā varētu būt atradušās citu ukraiņu drošības spēku vienības. Lai arī presē ir izskanējuši apgalvojumi, ka nekādu masu apbedījumu patiesībā nemaz neesot un šis notikums ir Krievijas propagandas produkts, starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas noziegumos pret civiliedzīvotājiem tomēr vaino gan nemiernieku kaujiniekus, gan ukraiņu spēkus.

Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.

Pirms tam Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.

Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti