Satraukumu par notiekošo jau paudusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju misija. Bet tikmēr šodien Berlīnē paredzēta tā dēvētā Normandijas četrinieka ārlietu ministru tikšanās, kuras laikā Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas pārstāvji spriedīs par Minskas vienošanos ievērošanu un arī iespējamo miera uzturēšanas misijas nosūtīšanu uz Donbasu.
Tikai dienu pēc tam, kad NATO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvji brīdināja par prokrievisko kaujinieku bruņojuma palielināšanos Ukrainas austrumos, saņemtas ziņas par kauju atsākšanos. Kā ziņo Ukrainas pretterorisma operācijas pārstāvji, vakar vakarā Doņeckas tuvumā kaujinieki vismaz 20 reizes apšaudījuši ukraiņu spēku pozīcijas, izmantojot gan mīnmetējus, gan artilēriju, gan arī tankus.
Saskaņā ar Minskas vienošanos, šāda smagā kaujas tehnika bija jāatvelk no abu konfliktējošo pušu sadursmes līnijas. Kā paziņojuši EDSO novērotāji, apšaudes notiek arī Mariupoles tuvumā un tajās iesaistīta arī ukraiņu puse.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas īpašās novērošanas misijas vadītājs Ertugruls Apakans paudis satraukumu par vardarbības atsākšanos, norādot, ka nemiernieki nav atļāvuši novērotājiem apmeklēt daudzas no karadarbības skartajām apdzīvotajām vietām. Apakans arī aicinājis konfliktējošās puses izrādīt savaldību, lai dotu iespēju atrast konfliktam politisku un miermīlīgu risinājumu.
Kā paziņojis Ukrainas Ārlietu ministrijas īpašais sūtnis Dmitrijs Kuļeba, apšaudes Donbasā ir kārtējā teroristu un Krievijas radītā militārā dekorācija tai politiskajai drāmai, kas pirmdien tiks spēlēta Berlīnē.
Jau ziņots, pirmdien Berlīnē notiks tā dēvētā Normandijas četrinieka ārlietu ministru sarunas par Minskas vienošanos izpildi. Franks Valters Šteinmeiers, Lorāns Fabiuss, Pāvels Kļimkins un Sergejs Lavrovs spriedīs gan par pamiera ievērošanu, gan smagās bruņutehnikas atvilkšanu, gan turpmāko miera procesa gaitu.
Taču Ukrainas puse cer, ka liela uzmanība tiks pievērsta arī prezidenta Petro Porošenko iniciatīvai ievest reģionā miera uzturēšanas spēkus, jo tikai tā esot iespējams panākt reālu konflikta deeskalāciju.
Bet tikmēr vairākos Krievijas medijos pirmdien īpaši izcelts tas, ka tieši pirms gada, 13. aprīlī, Ukrainas varas iestādes uzsāka plaša mēroga spēka operāciju pret Donbasa iedzīvotājiem, kuri nebija apmierināti ar valsts apvērsumu.
Viens no Kremļa oficiālajiem ziņu kanāliem, „RIA Novosti” uzsver, ka par spīti skaitliskajam pārspēkam ukraiņu pusei esot izdevies apspiest brīvprātīgos kaujiniekus tikai Harkovas apgabalā, taču pašpasludinātās Doņeckas un Luganskas tautas republikas, izveidojot savas varas struktūras, esot pierādījušas savu darboties spēju. Tas notiekot arī par spīti Kijevas uzspiestajai ekonomiskajai blokādei.
Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija pirmdien uz Donbasu nosūtījusi kārtējo – jau 24. – tā dēvēto humānās palīdzības konvoju. Kravas automašīnu kolonna tiks izveidota Rostovas apgabalā, no kurienes tā dosies uz Ukrainas austrumiem. Ne ukraiņu muitniekiem, ne ārvalstu novērotājiem tā arī netiek atļauts šīs kravas pārbaudīt, tāpēc bieži vien izskan ziņas, ka patiesībā humānās palīdzības vietā prokrieviskajiem kaujiniekiem tiekot piegādāts bruņojums un citas pretošanās turpināšanai nepieciešamās lietas. Ukrainas varas iestādes ne reizi vien ir paziņojušas, ka šādi konvoji ir pretrunā ar starptautiskajiem palīdzības sniegšanas noteikumiem, norādot, ka palīdzības kravas būtu jāpiegādā ar Sarkanā Krusta starpniecību.
