Kataras galvaspilsētā Dohā šorīt pie viena galda sēdās Afganistānas valdības un radikālā grupējuma “Taliban” pārstāvji, lai sarunu ceļā mēģinātu izbeigt jau gandrīz 20 gadus ilgušo karu valstī.
Miera sarunas varēja sākties pēc tam, kad Afganistānas valdība šonedēļ no ieslodzījuma atbrīvoja sešus talibu kaujiniekus. Tie bija pēdējie ieslodzītie, kuru apmaiņu veica Kabula un “Taliban”. Ieslodzīto apmaiņa bija galvenais talibu priekšnoteikumus, lai sāktu sarunas ar Afganistānas valdību.
Uz sarunu atklāšanu Dohā ieradās arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo un ASV īpašais pārstāvis Afganistānas izlīgumam Zalmajs Halilzads. Pirms ierašanās Katarā Pompeo Afganistānas valdības un talibu miera sarunas nodēvēja par vēsturiskām.
“Pirmo reizi gandrīz divdesmit gadu laikā afgāņi sanāks kopā, lai diskutētu par to, kā viņu valstij virzīties uz priekšu, samazinot vardarbību un sniedzot afgāņu tautai to, ko tā pieprasa – nekarojošu un saskaņā dzīvojošu Afganistānu ar valdību, kas pārstāv visu valsti,” Pompeo sacīja žurnālistiem.
Sarunas nebūs vieglas. To laikā Kabulai un “Taliban” būs jāvienojas par pastāvīgu uguns pārtraukšanu, par sieviešu un minoritāšu tiesībām, kā arī par desmitiem tūkstošiem talibu un valdībai lojālu kaujinieku atbruņošanu, raksta ziņu aģentūra “Associated Press”.
Sagaidāms, ka sarunās spriedīs arī par izmaiņām Afganistānas konstitūcijā un varas dalīšanu. Nevar izslēgt, ka talibi pieprasīs mainīt valsts karogu un valsts oficiālo nosaukumu.
Analītiķi norāda, ka sarunas parādīs, kāda ir “Taliban” vīzija par Afganistānas nākotni. Laikā no 1996. līdz 2001.gadam, kad talibi pilnībā kontrolēja Afganistānā, valstī bija spēkā šariata likumi, kas, piemēram, aizliedza sievietēm mācīties, strādāt un iesaistīties politikā. Sieviešu tiesību aizstāvji bažījas, ka Kabula miera dēļ varētu piekāpties talibu prasībām ierobežot sieviešu tiesības.
Šīs ir pirmās tiešās talibu un Kabulas sarunas kopš 2001.gada, kad ASV vadītā koalīcija iebruka Afganistānā un gāza toreiz valdošo “Taliban” režīmu. Tas notika pēc 11.septembra terora aktiem ASV. Amerikāņi uzskatīja, ka Afganistānā slēpās tolaik pasaulē meklētais terorists Osama bin Ladens. Līdz šim talibi atteicās runāt ar Afganistānas valdību, ko grupējums nievājoši dēvēja par amerikāņu marionetēm.
Februārī ASV un “Taliban” noslēdza vienošanos, kurā Vašingtona un NATO sabiedrotie apņēmās 14 mēnešu laikā izvest no Afganistānas savus karavīrus. Savukārt talibi apsolīja nepieļaut, ka Afganistāna kļūst par patvēruma vietu teroristu grupējumiem.
Vienošanās rezultātā Afganistānas valdība no cietumiem izlaida aptuveni 5000 talibu kaujiniekus, bet “Taliban” no gūsta atbrīvoja tūkstoti Afganistānas valdības drošības spēku karavīrus.
ASV arī piekrita mīktināt sankcijas pret “Taliban” un sadarboties ar ANO, lai atceltu starptautiskās sankcijas pret grupējumu.
