Katalonijas pārvaldi uztic Spānijas vicepremjerei

Spānijas premjers atlaidis Katalonijas parlamentu pēc tam, kad tas vakar nobalsoja par neatkarības pasludināšanu. Reģionālās vēlēšanas paredzētas decembrī. Spānijas Senāts vakar nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, kas arī ir bezprecedenta solis. Madride no amata atlaidusi reģionālās policijas priekšnieku, kā arī Katalonijas valdību. Tās līderim Karlesam Pudždemonam draud apsūdzības par „sacelšanos.”

Spānijas valdība nosaka vēlēšanu datumu Katalonijā - 21.decembrisGints Amoliņš

Spānija par atbildīgo Katalonijas pārvaldē iecēlusi valsts vicepremjeri Soraju Saensu de Santamariju pēc tam, kad Madride paziņoja par Katalonijas parlamenta un valdības atlaišanu un tiešas kontroles pārņemšanu pār autonomo reģionu.

Vakar vēlā pēcpusdienā par to nobalsoja Spānijas Senāts – neilgi pēc tam, kad Katalonijas parlaments nobalsoja par neatkarības pasludināšanu pēc nesenā referenduma.

Spānijas valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu. Gaidāms, ka tiesa šo lūgumu apmierinās.

Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien vakarā teica, ka „spāņi pārdzīvo grūtu dienu, kurā saprāta trūkums guvis virsroku pār likumu un sagrāvis demokrātiju Katalonijā”:

„Normalizācija sākas ar likumību. Lai atjaunotu varas institūciju leģitimitāti un lai katalāņu balss atkal būtu dzirdama, es jūs informēju, ka esmu atlaidis Katalonijas parlamentu. Nākamās reģionālās vēlēšanas šajā autonomajā reģionā notiks 21.decembrī.”

Madride arī varētu pārņemt kontroli pār Katalonijas pārvaldes iestādēm un policiju, līdz notiks ārkārtas vēlēšanas. Spānijas valdība nolēmusi atlaist Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku.

Separātiski noskaņotie politiķi un aktīvisti aicina nepakļauties, miermīlīgi pretoties un sola civilās nepakļaušanās kampaņu.

Līdzšinējam Katalonijas valdības līderim Karlesam Pudždemonam nākamnedēļ draud apsūdzību izvirzīšana par „sacelšanos”. Par to draud līdz 30 gadi cietumā.

Šādas apsūdzības grasās izvirzīts Spānijas prokuratūra, un tiesa lems, vai tās apstiprināt. Līdzīgas apsūdzības var draudēt arī citiem Katlaonijas neatkarības centienu līderiem.

Vakar Katalonijas galvaspilsētā Barselonā līdz vēlai naktij notika svinības un demonstrācijas par godu neatkarības pasludināšanai. Bet ielās Barlseonā izgāja arī neatkarības pretinieki un Spānijas vienotības atbalstītāji. Sestdien gaidāmas jaunas demonstrācijas. Tostarp vērienīgi mītiņi Madridē par Spānijas vienotību.

Eiropas Savienība, tās dalībvalstis, arī ASV, Kanāda vakar vakarā atkārtoti apstiprināja, ka atbalsta Spānijas vienotību. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks teica, ka „Eiropas Savienībā nekas nemainās,” un „Spānija arī turpmāk būs [Briseles] vienīgais sarunu biedrs.”

Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi. Pārliecinošs vairākums piedalījušos atbalstīja neatkarību. Tomēr vēlētāju aktivitāte bija salīdzinoši zema - vien ap 40%; tie katalāņi, kas noraida atdalīšanos no Spānijas, referendumu boikotēja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti