To neatbalsta Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kurš ir paudis, ka Katalonijas atdalīšanās var sekmēt daudzu mazu valstiņu rašanos Eiropā, kas sarežģīs pārvaldību nākotnē.
Piektdien, 13.oktobrī, Katalonijas kreiso radikāļu partija, kas ir svarīgs Pudždemona valdības sabiedrotais, vēstulē paudusi viedokli, ka reģiona premjeram vajadzētu ignorēt Spānijas valdības brīdinājumus un pasludināt reģiona neatkarību.
Ar līdzīgu paziņojumu nāca klajā arī nevalstiskā organizācija Katalāņu nacionālā sapulce, kas organizēja akcijas Katalonijas neatkarības atbalstam.
Tāpat vairāki Katalonijas koalīcijas partijas politiķi sociālajos medijos aicinājuši rīkoties, bet tikai daži no viņiem - saglabāt mieru.
Pagaidām Katalonijas valdība nav devusi nekādu zīmi par to, ko tā gatavojas darīt.
Pudždemons ar sabiedrotajiem neatkarības deklarāciju parakstīja, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem, bet tā pasludināšanu atlikta uz vairākām nedēļām. Katalonijas valdības vadītājs šādi rīkojies, lai varētu uzsākt sarunas ar Madridi.
Tikmēr Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs uzsvēris, ka Katalonijai vispirms ir jāievēro valsts konstitūcija, tātad jāsniedz oficiāls paziņojums, lai varētu uzsākt dialogu.
Ja Pudždemons paziņos, ka neatkarība ir pasludināta, viņam tiks dotas vēl trīs dienas, lai atceltu atdalīšanās plānus. Ja Pudždemons atteiksies vai nesniegs nekādu atbildi, Rahojs draudējis atcelt Katalonijas autonomijas statusu un ieviest teišo kontroli pār reģionu.
Rahojs ir arī noraidījis iespēju, ka Spānijai šajā jautājumā vajadzētu kādu palīdzību vai vidutājus, lai atrisinātu šo jautājumu.
Tikmēr Junkers uzskata, ka Katalonijai nevajadzētu atdalīties no Spānijas.
„Ja mēs atļausim Katalonijai - un tā nav mūsu darīšana - atdalīties, citi darīs to pašu. Es to nevēlos. Tas nozīmētu, ka pēc 15 gadiem Eiropā būtu 190 valstis. Jau ar 28 [ES dalībvalstīm] ir grūti, arī ar 27 nav vieglāk. Bet, ja Eiropā būtu vairāk nekā simts, tad tas jau būtu neiespējami,” sacīja Junkers.
Līdzšinējā Eiropas Komisijas nostāja paredz krīzes situācijas risināšanu, kas ir saskaņā ar Spānijas konstitūciju.
Spānijas valdība līdz šim neatzīst Katalonijas neatkarības referendumu, to uzskatot par antikonstitucionālu, bet referenduma rezultātus - par spēkā neesošiem. Tajā pašā laikā opozīcijā esošajiem sociālistiem izdevies panākt vienošanos ar Spānijas valdību, ka tiks izveidota darba grupa, kas strādās pie konstitūcijas reformu izvērtēšanas.
Jau ziņots, ka 1.oktobrī notikušajā referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tomēr referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze. Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju.
Aizvadītajā nedēļā tūkstošiem cilvēku piedalījušies demonstrācijas gan par, gan pret neatkarību.
