Reģiona separātistu valdības vadītājs Karless Pudždemons otrdien vakarā teica uzrunu reģionālajā parlamentā, informējot par referenduma rezultātiem. Pārliecinošs vairākums tā dalībnieku atbalstīja neatkarību, taču tie, kas grib palikt Spānijas sastāvā, referendumu boikotēja.
Pudždemons savā uzrunā uzsvēra, ka referenduma rezultāti nav tikai Katalonijas lieta, tā ir Eiropas lieta, un nav cita ceļa, kā virzīties uz priekšu, kā vien demokrātijas un miera ceļš.
Pudždemons pauda, ka miljoniem Katalonijas iedzīvotāju nonāca pie secinājuma, ka vienīgais veids, kā saglabāt Katalonijas autonomiju, ir dibināt valsti, ko pierādīja arī iepriekšējās reģiona parlamenta vēlēšanas. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka Katalonijas tautas prasības vienmēr bija izteiktas miermīlīgā ceļā.
Viņš paziņoja, ka referendums dod mandātu Katalonijai kļūt par neatkarīgu valsti – republiku. Pudždemons gan aicināja atlikt neatkarības pasludināšanu, lai turpinātu dialogu ar Madridi.
Viņš uzsvēra, ka Katalonijai nav nekā pret Spāniju un spāņiem, tieši otrādi – kataloņi vēlas saglabāt labas attiecības.
"Mēs piedāvājam parlamentam atlikt neatkarības pasludināšanu, lai nākamajās nedēļās varam sākt dialogu, bez kura nav iespējams nonākt pie risinājuma. Mēs ticam, ka šobrīd jāatrisina saspīlējums un jāpilda apņemšanās pret kataloņu tautas 1.oktobra balsojumu," sacīja Katalonijas līderis.
Katalonijas valdības galvenie sabiedrotie, kreisi noskaņotā partija CUP pauda nožēlu par “ visticamāk zaudēto iespēju”.
Spānijas valdība noraidīja Katalonijas “tieši neizteikto” neatkarības deklarāciju, ziņo AFP.
Valdības pārstāvis AFP norādīja, ka "nav pieņemama tieši neizteikta neatkarības deklarācija, kura pēc tam tiek skaidri atlikta”.
Pudždemons nosodīja Spānijas centienus bloķēt referendumu un atgādināja, ka lūdzis Madridei ļaut to rīkot likumīgi, bet neesot saklausījis dzirdīgas ausis.
Pēc uzrunas parlamentā Katalonijas valdības locekļi, kā arī parlamenta priekšsēdētāja parakstīja neatkarības deklarāciju. Tomēr Pudždemons uzreiz apturēja šī dokumenta darbību, lai dotu laiku sarunām ar Madridi.
Pašlaik nav skaidrs, vai šai deklarācijai ir kāds juridisks spēks.
Spānijas premjers Mariano Rahojs trešdien, 11.oktobrī, ir sasaucis valdības sēdi, lai apspriestu Pudždemona paziņojumu.
Tomēr jau otrdien vakarā Rahoja vietniece Soraja Saenča de Santamaria žurnālistiem uzsvēra, ka Katalonijas premjers nevar balstīt savus secinājumus uz nelikumīga referenduma pamata: “Vispirms premjers Pudždemons ir novedis situāciju Katalonijā līdz vēsturē vēl nepieredzētam saspīlējumam. Un tagad viņš ir panācis, ka šajā autonomajā reģionā valda vēl lielāka neskaidrība.”
Paziņojums raisa neizpratni
Pudždemona paziņojums gan sākumā izraisīja neizpratni - vai neatkarību pasludinās, vai nepasludinās.
LTV korespondente Olga Dragiļeva no Barselonas ziņoja, ka pēc Katalonijas līdera uzrunas pie parlamenta sapulcējušies neatkarības atbalstītāji bija vīlušies un sadrūmuši. LTV uzrunātie cilvēki atzina, ka viņi gatavi gaidīt sarunas ar Madridi dažas nedēļas, mēnešus, bet ne vairāk par pusgadu.
Iepriekš izskanēja, ka Madrides reakcija būs paredzama. Spānijas valdība neizslēdza, ka tā varētu izmantot konstitūcijas pantu, kas ļauj tai uz laiku atcelt reģiona autonomiju un ievest armiju.
Pēc oktobra sākumā notikušā referenduma viņš vairākkārt teicis, ka neatkarību pasludinās – par spīti Spānijas valdības asiem iebildumiem un draudīgiem brīdinājumiem. Pret Pudždemonu arvien pieaug spiediens neatkarību nepasludināt. Pret to brīdināja arī reģiona galvaspilsētas Barselonas mēre Ada Kolau. Tā vietā Katalonijas un Spānijas līderiem jāsāk sarunas, lai deeskalētu krīzi, paziņoja Kolau.
„Pašreizējā kontekstā 1.oktobra [referenduma] rezultāti nevar tikt izmantoti kā iemesls Katalonijas neatkarības pasludināšanai. Bet tie rada iespēju sākt dialogu ar starptautisku starpniecību,” paziņoja Kolau.
Iepriekš Katalonijas līderi bija aicinājuši Eiropas Savienību kļūt par vidutāju krīzes sarunās starp abām pusēm. Taču Spānijas valdība šādu iespēju izslēdza, bet Brisele norādīja, ka notiekošo uzskata par Spānijas iekšējo lietu. Arī Eiropas valstis izteikušas atbalstu vienotai Spānijai.
Spānijas premjers Marjano Rahojs brīdināja, ka „neizslēdz pilnīgi neko, kas ir atļauts saskaņā ar likumu”, lai saglabātu Spānijas vienotību. Tostarp apturēt Katalonijas autonomo statusu un pārņemt tiešu kontroli pār reģionu. Vēl pirmdien Rahoja vadītās valdošās Tautas partijas preses pārstāvis Pablo Kasado Pudždemonam piedraudēja ar arestu, ja viņš deklarēs neatkarību.
„Mēs nepiekāpsimies, un mums nav, par ko runāt ar sazvērniekiem. Vēsturei nevajadzētu atkārtoties, un ceru, ka nekādu deklarāciju nebūs. Pretējā gadījumā tas, kurš to deklarēs, var beigt tāpat kā tas, kurš to deklarēja pirms 83 gadiem,” sacīja Kasado.
Kasado runāja par Luisu Kompanisu, kurš 1934.gadā deklarēja Katalonijas valsti un uzreiz tika arestēts. Sešus gadus vēlāk Franko diktatūras režīms viņam izpildīja nāvessodu. Kasado precizēja, ka runāja tieši par arestu, nevis nāvessodu, bet viņa komentāri izraisīja asu separātiski noskaņoto katalāņu politiķu kritiku.
Jau ziņots, ka 1.oktobrī notikušajā referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tomēr referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze. Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju.
Aizvadītajā nedēļā tūkstošiem cilvēku piedalījušies demonstrācijas gan par, gan pret neatkarību.
Spiediens nepasludināt neatkarību pieaudzis arī no uzņēmēju puses. Nestabilās un neprognozējamās situācijas dēļ par savu aiziešanu no Katalonijas vai vismaz juridisku pārcelšanos paziņojuši vairāki lieli uzņēmumi, tostarp Spānijas trešā lielākā banka “CaixaBank.”
