Dienas notikumu apskats

Eiropas Parlamenta deputāti mudina tiesāt finanšu noziegumus

Dienas notikumu apskats

Skolotāju algu kāpums strupceļā – valdība prasa kvalitāti, pedagogi briest piketam

Katalonijā varētu lemt par reģiona lielāku autonomiju

Katalonijā rosina rīkot referendumu par lielāku autonomiju, nevis neatkarību

Katalonijā varētu sarīkot referendumu par reģiona lielāku autonomiju. Ar šādu ierosinājumu pirmdien nāca klajā Spānijas premjers Pedro Šancess. Tomēr viņš izslēdza iespēju rīkot reģiona neatkarības referendumu. Vienlaikus Katalonijas valdības vadītājs Kims Torra pirmdien lika saprast, ka viņa nostāja joprojām ir stingra, paziņojot, ka „neatkarības process ir neatgriezenisks”.

Kaut Katalonijas krīze šķiet pieklususi, pretstāve starp Madridi un Barselonu turpinās. Turīgā Katalonijas reģiona parlamentā joprojām neliels, bet vairākums ir partijām, kas iestājas par reģiona neatkarību un atdalīšanos no Spānijas.

Jūnijā konservatīvo Marjano Rahoja Spānijas valdību nomainīja sociālistu valdība premjera Pedro Sančesa vadībā.

Viņš centies mazināt spriedzi un pirmdien rosināja, ka Katalonijā varētu sarīkot referendumu par lielāku reģiona autonomiju.

Intervijā radiostacijā "Cadena Ser" Sančess uzsvēra, ka šādam balsojumam vajadzētu novest pie "Katalonijas autonomijas nostiprināšanas". Vienlaikus viņš noraidīja iespēju rīkot referendumu par Katalonijas neatkarību.

Kopš nākšanās pie varas Sančess ir rīkojis sarunas ar Katalonijas valdības vadītāju Kimu Torru, lai mēģinātu rast risinājumus un izeju no situācijas. Taču Torra joprojām iestājas par reģiona neatkarību. Pirmdien intervijā Katalonijas sabiedriskajā televīzijā viņš paziņoja, ka reģiona "tiesības uz pašnoteikšanos nevar paslaucīt zem paklāja" un "neatkarības process ir neatgriezenisks".

Spānijas premjera Sančesa sociālistu mazākuma valdība parlamentā Madridē ir atkarīga no katalāņu separātistu partiju atbalsta. Viņš sevi distancējis no sava konservatīvo priekšteča Rahoja stingrā kursa politikas pret Katalonijas neatkarības centieniem, kas pastiprināja krīzi.

Katalonijas valdība pērn oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu par spīti Spānijas valdības aizliegumam un tiesu atzinumam, ka tas ir pretrunā konstitūcijai. Vēlāk oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību, uz ko Madride atbildēja, ieviešot tiešo pārvaldi pār autonomo reģionu un atlaižot tā brīža Katalonijas premjera Karlesa Pudždemona valdību. Viņš patlaban atrodas trimdā Beļģijā. Baidoties no aresta, Spāniju pametuši arī citi neatkarības kustības līderi, bet vairāki atrodas ieslodzījumā. Pērn decembrī sarīkotajās Katalonijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās vairākumu saglabāja partijas, kas iestājas par reģiona neatkarību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt