Labrīt

Krieviju saērcina ASV sūtņa izteikumi, ka tā vēlas konflikta Ukrainā iesaldēšanu

Labrīt

Dodamies uz skolu: kur pirmklasnieks ņem prieku un bažas?

Katalonija gatavojas neatkarības referendumam

Katalonijā gatavo plānu rīcībai pēc neatkarības referenduma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Katalonijas varasiestādes nekavējoties pārņems kontroli pār reģiona robežām, ja oktobrī plānotajā neatkarības referendumā iedzīvotāji nobalsos par atdalīšanos no Spānijas. Šis ir viens no soļiem likumprojektā, ko šonedēļ publicēja separātiski noskaņotie katalāņu politiķi. Tajā izklāstīti soļi, kas notiks, ja referendums beigsies ar vienu vai otru rezultātu. Spānijas centrālā valdība Madridē šādu balsojumu gan joprojām kategoriski noraida kā pretlikumīgu, separātistu politiķus apsūdz par Spānijas šķelšanu un sola izmantot visus tās rīcībās esošos tiesiskos līdzekļus, lai to nepieļautu.

Ķildas ap Katalonijas plānoto neatkarības referendumu, kam stingri iebilst Spānijas centrālā valdība Madridē, uz brīdi pieklusa pēc islāmistu uzbrukuma Katalonijas reģiona lielākajā pilsētā Barselonā augusta vidū. Tomēr mirklis bija īss, vārdu apmaiņa atsākusies un gaidāms, ka turpmākajās nedēļās pirms referenduma tikai pastiprināsies.

Jau aizvadītajā nedēļas nogalē Spānijas premjers Marjano Rahojs atkārtoti aicināja katalāņu neatkarību atbalstošos politiķus attiekties no saviem plāniem. Pirms tam Katalonijas reģiona līderis Karless Pudždemons bija apsūdzējis centrālo valdību, ka tā apzināti nepietiekami finansē reģiona drošības spēkus.

Šīs nedēļas sākumā Katalonijas neatkarību atbalstošo partiju politiķi, kas kontrolē reģionālo asambleju, spēra nozīmīgu soli uz priekšu un publicēja likumprojektu par legālo ietvaru tam, kas notiks un kādi soļi sekos, ja katalāņi 1.oktobrī paredzētajā referendumā nobalsos par neatkarību.

Katalonijas reģionālo parlamentu kontrolējošā separātiski noskaņotā koalīcija likumprojektu grasās apstiprināt septembrī. Tas, saskaņā ar politiķu teikto, stāsies spēkā automātiski, ja iedzīvotāji atbalstīs atdalīšanos no Spānijas.

Šādā gadījumā likumprojekts, piemēram, paredz, ka Katalonijas varasiestādes nekavējoties pārņems kontroli pār reģiona robežām. Tiesa, separātiski noskaņotie politiķi preses konferencē nevarēja izklāstīt vairāk detaļu, kā tieši tas izpaudīsies, norāda aģentūra AFP. Tāpat Katalonijas varasiestādēm būs suverēnas tiesības pār reģiona zemes un jūras teritoriju, ekskluzīvo ekonomisko zonu un gaisa telpu. Likumprojekts arī ietver priekšlikumus par duālu Katalonijas-Spānijas pilsonību un jaunu tieslietu sistēmu.

Bet, ja iedzīvotāji referendumā nobalso pret neatkarību, tad paredzēts rīkot jaunas reģionālās vēlēšanas. ""Juridiskās pārejas un dibināšanas likums” saucas šādi, jo tas regulē periodu, kas sāksies gadījumā, ja referendumā nobalsos „jā” par neatkarību līdz laikam, kad notiks vispārējās vēlēšanas," stāsta Katalonijas reģionālā parlamenta vicepriekšsēdētājs Luiss Korominass.

Spānijas centrālā valdība katalāņu politiķu publicēto likumprojektu nekavējoties noraidīja. „Viņi var izziņot šo likumu tik, cik viņiem patīk, bet tas nekad nestāsies spēkā,” medijiem izteicās avots Spānijas valdībā.

Spānijas Konstitucionālā tiesa jau noraidījusi referendumu kā pretlikumīgu. Centrālā valdība katalāņu separātistus apsūdz, ka tie reģionu vienpusēji vēlas atšķelt ne tikai no Spānijas, bet arī Eiropas. Brisele iepriekš, arī savulaik Skotijas neatkarības referenduma kontekstā, likusi saprast, ka, Katalonijai atšķeļoties no Spānijas, tai būtu no jauna jāpiesakās dalībai Eiropas Savienībā.

Katalonijas parlamentā ievēlēti separātiski noskaņotie politiķi arī brīdināti par tiesiskām sekām, ja turpinās virzību uz referenduma rīkošanu.

Aptuveni mēnesi pirms plānotā balsojuma joprojām nav skaidrs, vai tiešām un kā šis referendums notiks. Spānijas premjers Rahojs solījis izmantot visus likumīgos līdzekļus, lai to nepieļautu, un balsojumu neatzīst.

"Katalonijas iedzīvotāji ir jāpasargā no radikāla un šķeltnieciska procesa, kas viņiem tiek uzspiests ar varu. 1. oktobrī nebūs nekāda referenduma. Un tas nebūs, jo Konstitucionālā tiesa skaidri pateikusi, ka tas ir pretkonstitucionāli un nelikumīgi. Spānijas valdība ir apņēmības pilna aizsargāt likumu, izmantojot tiesiskus instrumentus.

Esmu gatavs dialogam. Tomēr es palieku pie tā, ka es nevaru iesaistīties dialogā ar tiem, kas grib likvidēt likuma varu, sašķelt Spāniju un spāņiem atņemt tiesības pieņemt lēmumus," teica Spānijas premjers.

Turīgajā Katalonijas reģionā dzīvo 7,5 miljoni iedzīvotāju, kuriem ir sava valoda un savas tradīcijas. Reģions jau ilgu laiku pieprasījis vēl lielāku autonomiju no centrālās valdības Madridē, un šīs prasības eskalējās līdz ar eirozonas finanšu krīzes sākumu, kas bija smags trieciens arī Spānijai.

Aptauju dati Katalonijā liecina, ka vairums iedzīvotāju atbalsta referenduma rīkošanu kā tādu. Tomēr vienlaikus reģiona neatkarības atbalstītāji ir mazākumā, un atbalsts Katalonijas neatkarībai sarūk. Saskaņā ar aptaujām, neatkarību atbalsta aptuveni 40% katalāņu, bet palikšanu Spānijas sastāvā – aptuveni 50%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti