Krīzi valdībā izraisījušas domstarpības starp katalāņu separātistu partiju “Kreisie republikāņi” un bijušā Katalonijas prezidenta Karlesa Pudždemona vadīto apvienību “Kopā ar Kataloniju”. Politiskie spēki nav spējuši vienoties, kā reaģēt uz tiesas lēmumu apturēt deputātu pilnvaras sešiem katalāņu politiķiem, kuri ir aizturēti vai devušies trimdā pēc neatkarības referenduma.
“Kreisie republikāņi” nosauca aizvietotājus diviem saviem politiķiem, kuru deputātu pilnvaras ir apturētas, bet Pudždemona vadītā apvienība noraidīja tiesas lēmumu un uzstāja, lai tās četri deputāti saglabā balsstiesības vietējā parlamentā.
Lai nepieļautu šo četru deputātu iespējas balsot, “Kreisie republikāņi” trešdien pievienojās opozīcijai. Līdz ar to separātistu kontrolēto vietu skaits parlamentā sarucis līdz 61 no 135 vietām.
“Mums ir nepieciešams stingri aizsargāt demokrātijas principus. Ir jānodrošina balsošanas efektivitāte, ne tikai trimdā esošo politiķu tiesības,” teica “Katalonijas Kreiso republikāņu” pārstāve Anna Kola.
Decembrī notikušajās vēlēšanās separātistu partijas ieguva 70 vietas parlamentā, garantējot vairākumu. Tomēr drīz pēc tam sākās šķelšanās partiju vidū. Katalonijas opozīcijā jau izskanējuši aicinājumi pēc jaunām vēlēšanām, un tas radījis bažas par premjerministra Kima Torras valdības stabilitāti.
“Torra no mums sagaida vienotību. Ja mēs nebūsim vienoti, tad mēs nevaldīsim. Ja mēs ļausim Spānijas valdībai strādāt mūsu cilvēku labā, mums tas nekad netiks piedots!“ uzsvēra "Tautas vienotības kandidātu” pārstāve Natālija Sančesa.
Iepriekš opozīcijā pārgāja nelielā partija “Tautas vienotības kandidāti”, kurai parlamentā ir četras deputātu vietas. Opozīcijas vairākuma dēļ netika pieņemti vairāki priekšlikumi, piemēram, par Katalonijas pašnoteikšanos, atteikšanos no Spānijas monarhijas un politisko cietumnieku nākotni.
