Kaspijas jūras samitā panāk svarīgu progresu

Izrāviens, kuru gaidīja gandrīz 20 gadus - tāds rezultāts esot panākts Astrahaņā notikušajā Kaspijas jūras valstu samitā, kurā piedalījās Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Turkmenistānas un Irānas vadītāji. 

Krievijas mediji ziņo, ka Maskavai šis samits kļuvis par kārtējo nozīmīgo ārpolitikas panākumu austrumu virzienā, kas noticis brīdī, kad krietni pasliktinājušās attiecības ar Rietumiem Ukrainas krīzes dēļ. Samitā panākta vienošanās, kas pielikšot punktu strīdiem par Kaspijas jūras statusu, tās dalīšanu un resursu izmantošanu, kā arī militāro klātbūtni reģionā.

„Viens no pamatprincipiem ir nodrošināt stabilitāti un drošību. Tikai piekrastes valstu bruņotajiem spēkiem ir tiesības atrasties Kaspijas jūrā. Šāds režīms tika attīstīts vēsturiski, un mums nav nodoma to mainīt,” paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Kaspijas jūras statusu jau gadiem sarežģī arī strīds, vai to atzīt par jūru vai tomēr ezeru, kuru sadalīšanu attiecīgi nosaka dažādi starptautisko tiesību noteikumi. Līdz šim vislielākās problēmas radīja minerālo resursu, piemēram, naftas un dabasgāzes ieguves reģionu sadalījums. Šeit īpaši saspringta situācija valdīja attiecībās starp Azerbaidžānu un Irānu un mazākā mērā arī starp Azerbaidžānu un Turkmenistānu. Arī pati Krievija vairākkārt iestājusies pret Kaspijas jūras sadalīšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti