Kiseļovs, Solovjovs, Simonjana...
Kasjanovs stāsta, ka Borisa Ņemcova slepkavība faktiski ir kļuvusi par tādu kā pavērsiena punktu Krievijas sabiedrībā, kas demokrātiem dāvā zināmas cerības uz pārmaiņām valstī. Politiķis neuzskata, ka valsts vadītāji ir devuši pavēli nogalināt vienu no opozīcijas līderiem, bet atzīst, ka viņi radījuši gaisotni, kurā tas kļuvis iespējams.
Lielu atbildību naidīgās gaisotnes radīšanā Kasjanovs noveļ uz televīzijas darbiniekiem, kas, formulējot melus televīzijas ekrānos, grauj Krievijas sabiedrības pamatus. Situācijas risināšanai Kasjanovs šobrīd formulē priekšlikumu par to, lai tiktu izveidots speciāls saraksts, kurā būtu iekļautas personas, kas vainojamas šīs savstarpējās neiecietības, naidīguma un naida gaisotnes radīšanā.
Es runāju par visiem tiem centrālo kanālu propagandistiem - tas ir Kiseļovs, tas ir Solovjovs, tā ir Simonjana... Tie ir daudzi, daudzi cilvēki. Viņi ir visiem zināmi cilvēki. Es tā saku politiskās nepieciešamības dēļ,” pauž Kasjanovs.
Politiķis skaidro, ka laikā, kad puse valsts iedzīvotāju centrālo televīziju uzskata par galveno informācijas avotu, šāda propaganda ir efektīva un panāk to, ka cilvēki visu apkārt notiekošo sāk aplūkot atbilstoši formulai „savējais un svešais”.
Tālāk runājot par situāciju valstī un Kremlī, Kasjanovs noliedz ideju par politisko spēku sašķelšanos.
Kremlī ir tikai Putina palīgi. Tādēļ jautājums par mūsu valsts tuvāko nākotni ir saistīts ar paša Vladimira Putina darbībām un apjausmām. Ar to, ko viņš gatavojas darīt,” stāsta Kasjanovs.
Kasjanovs lēš, ka situācijas maiņu Krievija piedzīvos vēl šajā gadā, jo šobrīd stāvoklis valstī ir sarežģīts no visām pusēm - vai tā būtu starptautiskā reakcija uz agresiju pret Ukrainu, vai naftas cenu kritums, vai iekšējā sociālā spriedze, kas saistīta ar ekonomikas lejupslīdi.
Politiķis paredz, ka šogad Krievijas iekšzemes kopprodukts kritīsies par aptuveni 5%, kas mazinās valdības spēja nodrošināt solījumu izpildi, un tad arī nodrošināt sociālās izmaksas, tādēļ Putins būs spiests pieņemt lēmumu.
Situācijas attīstībai iespējami vairāki scenārijus. Ļaunākajā gadījumā valsts vadītājs nemainīs savus uzskatus, kontrolējot visu valstī un vismaz tās tuvākajā pierobežā notiekošo.
“Spītīgi paliekot pie tā, viņš var turpināt pievilkt skrūves, vēl vairāk saspiest sabiedrisko un politisko telpu, kas jau tā ir saspiesta pilnībā. Pie mums nepastāv nekādas vēlēšanas, pie mums nepastāv politiskās darbības brīvība,” pauž Kasjanovs.
Otrs iespējamais scenārijs paredz situācijas risinājuma stratēģijas izveidošanu, kurai jānoslēdzas ar pašas Putina vadītās valdošās grupas aiziešanu.
Izredzes panākt mierīgu problēmas risinājumu Krievijā vēl ir. Vienīgais šāds ceļš ir vēlēšanas. Tikai ar vēlēšanām ir iespējams noregulēt visas pastāvošās problēmas,” teic Kasjanovs.
Jautāts par to, vai iespējams, ka Putins labprātīgi nodotu varas grožus, Kasjanovs skaidro, ka šobrīd jārunā par tuvojošos bezizejas situāciju, turklāt teorētiski pagaidām pastāv iespēja, ka Putins situācijas atspriegošanai varētu uzsākt pārrunas ar opozīciju.
Popularitātes būtība ir televizora kastē
Kliedējot apgalvojumus par opozīcijas spēku zemajiem reitingiem valstī, Kasjanovs skaidro, ka popularitāte Krievijā ir laika jautājums.
“Popularitātes būtība ir televizora kastē, kā saka Krievijā. Ir piekļuve televīzijai – ir popularitāte, nav piekļuves – nav popularitātes. Ja Jūs rīt atslēgsiet propagandu vai iedosiet visiem piekļuvi tai, pēc pusgada visa tauta vai vismaz lielākā Krievijas pilsoņu daļa sekos mums. Jo mēs runāsim patiesību un runāsim par to, kā sasniegt labklājību, nevis runāsim par to, ka mēs esam pasaulē vislabākie un visiem ir no mums jābaidās tādēļ, ka mēs vienkārši esam,” pieļauj Kasjanovs.
Savukārt to, ka Baltijas valstis varētu kļūt par nākamo Putina interešu objektu, Kasjanovs noliedz, apgalvojot, ka šobrīd nav scenāriju par citu teritoriju sagrābšanu, taču, ja netiks apturēta Ukrainas teritorijā īstenotā agresija, tāda situācijas attīstība ir visnotaļ iespējama. Pirmais mērķis šādā situācijā gan varētu būt Moldova, un tikai tad Baltijas valstis.
Lielu nozīmi situācijas attīstībā Kasjanovs pievērš Eiropas Savienības un Rietumu sabiedrības reakcijai un skaidri ieturētai vienotai pozīcijai. Ārkārtīgi svarīgas ir ES īstenotās sankcijas.
“Tās ir svarīgas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tā, kā tās ir noformulētas, tā, kā tās darbojas, tās nav sankcijas, kas vērstas pret Krievijas Federāciju, tās nav sankcijas, kas vērstas pret Krievijas Federācijas tautu. Tās ir sankcijas, kas vērstas pret instrumentiem, kas atrodas Putina rokās,” pauž Kasjanovs.
Runājot par individuālām sankcijām, Kasjanovs uzskata, ka šīs sankcijas ne vien iespējams paplašināt, bet viņš pat iesaka tās paplašināt, jo daudzi cilvēki nodara tiešu ļaunumu gan Krievijas sabiedrībai, gan sajūtai par vienotu Eiropu. Politiķis norāda, ka braucieni uz Eiropas Savienības valstīm un iespējas izmantot finanšu mehānismus, tostarp, veikt norēķinus, ir privilēģija, tādēļ sankcijas nav jāuztver kā sods, bet kā privilēģiju liegšana.
Sankcijas jāturpina; Krievijā valda divus gadsimtus sena domāšana
Individuālo sankciju sakarā Mihails Kasjanovs vērtē arī Latvijas sabiedrībā apspriesto Krievijas Dzelzceļa vadītāja ierašanos uz Latvijas Dzelzceļa prezidenta dzimšanas dienu, apliecinot, ka Vladimirs Jakuņins būtu iekļaujams sankciju sarakstā.
Kasjanovs nenoliedz, ka dzelzceļa sakari Latvijas ekonomikai ir būtiska lieta, taču atgādina, ka jānošķir saimnieciskais subjekts, kas ir Krievijas Dzelzceļš, un konkrēts cilvēks.
“Es Jakuņinu ierindoju starp tuviem Putina draugiem. Es neesmu pārliecināts, ka viņš ir tieši saistīts ar lēmumu pieņemšanu, ka Putins viņam ir lūdzis padomu, bet tas, kā viņš tiek publiski pozicionēts - ar to viņš atzīstas, “ vērtē Kasjanovs.
Attiecībā uz sektorālajām sankcijām, Kasjanovs uzskata, ka pagaidām par to paplašināšanu runāt ir pāragri, taču tas, ka tās ir jāpagarina un tās tiek pagarinātas, tas viennozīmīgi ir pozitīvs lēmums.
Es uzskatu, ka lēmums par pagarināšanu jau faktiski ir pieņemts, bet ja eskalācija turpināsies, tad stingra līnija attiecībā pret agresoru viennozīmīgi ir jāturpina. Mēs nevaram pieļaut robežu pārbīdīšanu 21. gadsimtā. Mēs nevaram pieļaut šodien divus gadsimtus senu domāšanu,” pauž politiķis.
Tāpat Kasjanovs uzskata, ka ES iekšienē būtu jāstrādā ar tām valstīm, kuras uzskata, ka sankcijas nedrīkst pagarināt. Viņš norāda uz to, kas šāds darbs nepieciešams ne vien tādēļ, ka Krievija jau sadarbojas ar šīm valstīm, dodot dažādus ekonomiskos solījumus, bet arī tādēļ, ka šīs nesaskaņas atklāj dažas problēmas Eiropas Savienības iekšienē – gan ekonomiska raktura jautājumus, gan citam cita apspiešanu. Tomēr Kasjanovs to neuzskata par nopietniem šķēršli sankciju pagarināšanai.
