Kas varētu mainīties pēc Vladimira Putina atgriešanās prezidenta krēslā un cik liela loma nākotnē būs ideoloģiski sadrumstalotajai opozīcijai. Šos un citus jautājumus sarunā ar Krievijas polittehnologu Alekseju Makarkinu skaidroja Uģis Lībietis:
Krievijas prezidenta vēlēšanas būs jau pēc divām dienām. Ko mēs varam sagaidīt no šīm vēlēšanām un vai vispār var kaut ko gaidīt?
"Var sagaidīt divas lietas. Pirmkārt, vara ir pilnībā noskaņota uzvarēt pirmajā balsošanas kārtā. Ir viedoklis, ka izdevīgāk būtu uzvarēt otrajā kārtā, jo tas būtu leģitīmāk, tas varētu patikt lielākajai daļai sabiedrības, taču šie argumenti tika noraidīti, jo vara ir pieradusi uzvarēt uzreiz. Otrā balsošanas kārta smagi iedragātu prezidenta autoritāti varas aparātā. Tas būtu signāls par režīma eroziju. Loģika ir ļoti vienkārša - ja savulaik kandidāts uzvarēja pirmajā kārtā, tagad uzvar otrajā, tad viņš kaut kad var arī zaudēt.
Otrkārt, neatkarīgi no uzvaras pirmajā vai otrajā kārtā, opozīcijas reakcija būs aptuveni vienāda. Tā opozīcijas daļa, kas iziet ielās uzskata, ka Putina ievēlēšana jebkurā gadījumā nebūs likumīga, jo priekšvēlēšanu kampaņa nav bijusi vienlīdzīga, dalība vēlēšanās ir liegta daudziem kandidātiem. Tāpēc opozīcija noteikti izies ielās. Pagaidām gan nav īsti skaidrs, vai šiem protestiem pievienosies pārējie prezidenta amata kandidāti. Ja iepriekšējās vēlēšanās radikālie spēki, kreisie un nacionālisti par spīti protestiem tika ignorēti, tad tagad viņu līderiem būs grūti atturēt savus atbalstītājus no iziešanas ielās."
Par to, ka Putins uzvarēs vēlēšanās, vairs neviens nešaubās. Taču kas varētu mainīties Krievijā un ārpus tās ar Putina nākšanu pie varas?
"Ziniet, ir divi viedokļi. Viens ir tāds, ka Putins būs prezidents-reformators, kurš aktīvi iesaistīsies ekonomikā, politikā, ka viņš principiāli mainīsies un ņems vērā opozīcijas protesta akciju laikā paustos viedokļus. Ir arī pilnīgi pretējs viedoklis, kas balstīts uz pēdējā laika kaujiniecisko varas retoriku. Proti, ka spiediens uz opozīciju radikāli palielināsies un tās aktivitātes ievērojami ierobežos, tiks īstenota pret Rietumiem vērsta politika un notiks tautas mobilizācija cīņai pret iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem. Man liekas, ka būs kaut kas pa vidu, jo parasti šie radikālākie scenāriji paliek tikai kā varianti vēsturniekiem. Ja vara sapratīs, ka nav citas iespējas, kā vien piekāpties, tā piekāpsies, ja tā saskatīs iespējas pastiprināt spiedienu pret to pašu opozīciju vai masu saziņas līdzekļiem, tā šo iespēju izmantos. Viss būs atkarīgs no apstākļiem. Manuprāt gandrīz nav iespējams, ka vara sāktu mērķtiecīgu liberalizāciju no augšas. Tas, kas pašlaik notiek - tiek atjaunotas gubernatoru vēlēšanas, daudzpartiju sistēma, opozīcija tiek pielaista vēlēšanām - tie visi psiholoģiski ir piespiedu soļi. Bet radikāli pretējam scenārijam, kas būtu pilnībā vērsts pret opozīciju un rietumiem, vienkārši trūkst iespēju."
