ĪSUMĀ:
- Aprīlī ASV uzsāka amerikāņu kontingenta izvešanu no Afganistānas.
- Afganistānas prezidents norādīja: militārā operācija ir izgāzusies.
- Daļā politisko aprindu uzskata – sabiedroto aiziešana ir ģeopolitiski nepārdomāta.
- Pēc sabiedroto aiziešanas arvien lielāku kontroli pārņem teroristiskais grupējums “Taliban”.
- ASV vēstnieks Afganistānā: Jāpievēršas konflikta diplomātiskajam risinājumam un vairāk jāiesaista ANO.
- Eksperti ir vienisprātis, ka pēc Afganistānas misijas noslēgšanas valstī vēl kādu laiku būs ļoti nestabila situācija.
Šī gada aprīlī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apstiprināja, ka ir uzsākusi amerikāņu kontingenta izvešanu no Afganistānas. To paredzēts pabeigt līdz 11. septembrim. Šis datums izvēlēts apzināti, jo tieši pirms 20 gadiem, pēc 11. septembra terora aktiem, ASV tika pieņemts lēmums uzsākt operāciju Afganistānā pret radikālo grupējumu “Al Qaeda” un grupējumu “Taliban”, kas teroristiem sniedza atbalstu.
Tagad, kad sabiedroto spēku izvešana gandrīz jau noslēgusies, ir laiks atskatīties uz paveikto un, kā norādījis bijušais Afganistānas prezidents Hamids Karzajs, lai arī valstiskuma attīstības ziņā kaut kāds progress ir sasniegts, pati militārā operācija ir bijusi izgāšanās.
Viņš skaidroja: “Ja mēs runājam par galveno ASV un sabiedroto mērķi, kuru piekrita atbalstīt arī afgāņu tauta – izbeigt ekstrēmismu un panākt mieru stabilitāti Afganistānā – nē! Šie 20 gadi mums ir bijuši katastrofāli. Ja ASV, Rietumu sabiedroto un NATO klātbūtnes laikā Afganistānā ar saviem līdzekļiem un savu ideoloģiju varēja nostiprināties grupējums “Daesh”, tad šī misija ir izgāzusies.”
Gan Savienoto Valstu politiskajās aprindās, gan citur pasaulē netrūkst viedokļu par to, ka aiziešana no Afganistānas ir sasteigta un ģeopolitiski nepārdomāta, kā arī tai nav izvēlēts piemērotākais laiks.
Uz to norādīja arī ASV Kongresa pārstāvju palātas bruņoto spēku komitejas pārstāvis no Republikāņu partijas Maikls Volcs: “Tā kā Afganistānas un Pakistānas robežas reģionā darbojas puse no pasaules teroristu organizācijām, mēs riskējam atkārtot to kļūdu, ko Obamas administrācija pieļāva, sasteigti aizejot no Irākas. Tas noveda pie "Daesh" uzplaukuma, uzbrukumiem Eiropā un ASV. Runājot par Bagramas gaisa spēku bāzi – tā bija vienīgā bāze pasaulē, kas fiziski atrodas tuvu Ķīnai, Krievijas dienvidiem un Irānas austrumu daļai. Es neredzu nekādu jēgu atdot arī šo bāzi.
Taču mani bažīgu rada fakts, ka nav nekāda pretteorisma plāna.
Es neesmu redzējis nevienu reģiona valsti, kas būtu pacēlusi roku un būtu ar mieru izvietot mūsu bāzi vai atļaut tai lidot pāri, lai turpinātu spiedienu uz “Al Qaeda” vai “Daesh”. Es nedomāju, ka tam piekritīs Pakistāna, Ķīna, Krievija vai Irāna vai jebkura no “stānām”. Man tiešām ir milzīgas šaubas par pretterorisma spēju palielināšanos, jo tā vairāk izklausās pēc fantāzijas.”
Tā vien šķiet, ka grupējuma “Taliban” straujie panākumi, iegūstot savā kontrolē arvien lielākas Afganistānas teritorijas, liekot afgāņu armijai padoties vai bēgt uz kaimiņvalstīm, varētu apstiprināt bažas par to, ka bez sabiedroto spēku klātbūtnes vietējā vara valsti kontrolēt pilnībā nespēj. Turklāt vēl izskanējušie apgalvojumi par to, ka Bagramas gaisa spēku bāze vispār pamesta bez pienācīgas afgāņu informēšanas, liek šaubīties, vai afgāņiem uzticējās arī paši amerikāņi.
Taču Afganistānas pastāvīgā pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijā Adela Raza norādīja, ka Rietumiem patīk zīmēt drūmas ainas un biedēt ar katastrofālām sekām Afganistānai, taču patiesībā šis esot īstais brīdis, lai nosūtītu skaidru signālu talibiem.
“Nekādas katastrofas nav, taču ir iestājies ļoti sarežģīts pārbaudes laiks, kurā tiks testēta mūsu solidaritāte un vienotība, kā arī tas, kā mēs kopīgi reaģējam uz tirāniju, terorismu un iznīcību. Kā mēs kopīgi tiksim galā ar dažādām teroristu grupām citur pasaulē, kas uz talibiem skatījās kā uz saviem krusttēviem? Mūsu aizsardzības un drošības spēki ir ļoti spējīgi, taču mums pašlaik nepietiek loģistikas un finansiālā atbalsta.
Mēs ceram, ka šāda palīdzība saglabāsies vēl dažus gadus, lai mēs varam pierādīt talibiem, ka viņi nekad nespēs uzvarēt ar spēku, ka viņiem ir jāsēžas pie sarunu galda un jāpiekrīt jaunai Afganistānai.
Tādai Afganistānai, kas balstās uz demokrātijas principiem, sieviešu tiesībām un cilvēktiesībām,” pauda Raza.
Par signālu nosūtīšanu piekrīt arī Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) pētnieks un bijušais ASV vēstnieka Afganistānā vietnieks Ērls Entonijs Viens. Pēc viņa vārdiem, ASV tagad vajadzētu vairāk pievērsties Afganistānas konfliktu diplomātiskajam risinājumam, aktīvāk iesaistot arī ANO. Tāpat vēstnieks aicina domāt arī par reālo palīdzību.
“Amerikas Savienotajām Valstīm un sabiedrotajiem ir jānosūta skaidrs signāls afgāņiem, ka mēs būsim ar jums – gan īstermiņā, gan ilgākā laika posmā. Un šāds vēstījums faktiski jau izskanēja NATO samitā. Otrkārt, ir jādomā par reālu palīdzību uz vietas, tostarp arī aizsargājot ASV un citu valstu vēstniecības Kabulā. Ja šāda klātbūtne galvaspilsētā tiks saglabāta, ir jāparāda, ka šie spēki arī tiks aizsargāti. Un visbeidzot, tomēr ir jādomā arī par to, ko mēs darīsim ar tām teroristu grupām, kas tur joprojām turpina darboties,” atzīmēja vēstnieks.
Jebkurā gadījumā eksperti ir vienisprātis, ka pēc Afganistānas misijas noslēgšanas valsti vēl kādu laiku, vismaz tik ilgi, kamēr dažādie solījumi nematerializēsies, gaida ļoti nestabila situācija. Talibu kaujinieki uzskata, ka viņiem pašiem izdosies aizpildīt varas vakuumu, jo iedzīvotājiem esot nepieciešama drošība, un neviens cits, izņemot talibus, to īsti nespējot nodrošināt.
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veic uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens ir apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 11. septembrim.
Kopš iebrukuma Afganistānā amerikāņi kaujās un atjaunošanas darbos Afganistānā ir iztērējuši vairāk nekā triljonu ASV dolāru. Afganistānā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 2000 ASV karavīru, kā arī desmitiem tūkstošu afgāņu armijas karavīru, "Taliban" kaujinieku un Afganistānas civiliedzīvotāju.
