Tajā pašā dienā, kad afgāņu spēki no NATO pārņēma atbildību pār drošības situāciju visā valstī, ar nozīmīgiem paziņojumiem nāca klajā arī Afganistānas islāmistu grupējums „Taleban” un ASV. Talibi otrdien paziņoja, ka atver savu politisko biroju Kataras galvaspilsētā Dohā ar mērķi „sākt dialogu starp „Taleban” un pasauli.” Tas nozīmē, ka grupējumam beidzot būs sava oficiāla pārstāvniecība. Savukārt Vašingtona atklāja, ka tuvāko dienu laikā, iespējams, jau ceturtdien, ASV un Afganistāna oficiāli sāks atklātas miera sarunas ar „Taleban”- pirmo reizi kopš islāmistu režīma gāšanas 2001. gadā.
Iepriekš kaujinieku pārstāvji atteikušies tikties ar Afganistānas prezidentu Hamidu Karzaju vai valdības amatpersonām, sakot, ka viņš ir ASV marionete. Tomēr otrdien nemiernieki paziņoja, ka vēlas tikties ar „afgāņiem”, kas varētu liecināt par nostājas maiņu un gatavību sarunām ar Afganistānas Augsto miera padomi, ko īpaši šādam nolūkam izveidojis prezidents Karzajs.
Bet tikpat negaidīta kā ziņa par gaidāmām miera sarunām, bija arī Kabulas noraidošā reakcija. Trešdien Karzajs vispirms paziņoja, ka aptur sarunas ar ASV par stratēģisko līgumu, kas regulētu ASV turpmāko klātbūtni Afganistānā pēc militārās misijas beigām 2014.gadā. Prezidenta birojs norādīja arī uz iemesliem - „pastāv pretrunas starp to, ko ASV valdība saka, un to, ko tā dara attiecībā uz Afganistānas miera sarunām.” Proti, Karzajs iebilst, ka „Taleban” politiskais birojs Dohā nosaukts par „Afganistānas Islāma Emirāta” biroju, kas bija Afganistānas nosaukums, kad tur pie varas bija talibi. Tāpat prezidents ir neapmierināts, ka virs ēkas plīvo „Taleban” karogs.
Svarīgs neapmierinātības cēlonis ir Kabulas uzskats, ka miera procesa vadību uzņēmušās ASV. Karzajs paziņoja, ka viņa izveidotā Augstā miera padome „nedz apmeklēs, nedz piedalīsies sarunās”, līdz process pilnībā nebūs afgāņu rokās. Afganistānas prezidents arī iepriekš paudis dusmas par ASV un Kataras centieniem uzsākt dialogu pirms tam pienācīgi neapspriežoties ar viņa valdību. Karzajs arī uzsvēra, ka miera sarunas nevar sākties, kamēr notiek „kaujas un asinsizliešana”.
Pārbaudījums sarunu perspektīvām bija talibu uzbrukums Bagramas gaisa spēku bāzei Afganistānā, kurā dažas stundas pēc vēsturiskajiem paziņojumiem tika nogalināti četri ASV karavīri. Vašingtona attiecībā uz sākotnējo sarunu uzsākšanu gan nebija iekļāvusi nosacījumu par uguns pārtraukšanu. Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama, reaģējot uz Kabulas lēmumiem, norādīja, ka zinājis - Afganistānas izlīguma sarunu gaitā būs „domstarpības”. Viņš tomēr pauda cerību, ka par spīti šiem izaicinājumiem process turpināsies.
