Kārtējās sarunas par Irānas kodolprogrammu atkal bez iznākuma

Briselē bez iznākuma beigušās kārtējās sarunas ar Irānu par kodolprogrammu. Irāna joprojām uzstāj, ka urāna bagātināšana, kas varētu vēstīt par kodolieroču ražošanu, notiek miermīlīgos un zinātniskos nolūkos.

Sarunas vadīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni un no Irānas ieradās ārlietu ministrs Džavads Zarifs. Politiķi ir nolēmuši līdz mēneša beigām panākt politisko vienošanos, kas apmierinātu visas puses.

Rietumi pret Irānu jau ir vērsuši sankcijas.

Jau gadiem ilgstošais konflikts ar Irānu par kodolbruņojumu risinās lēni, taču pēc valdības maiņas valstī, kas atvērusies sarunām ar Rietumiem, gaisma tuneļa galā pamazām aust. Tomēr arī pēdējās sarunas, kas pirmdien noslēgušās Briselē, beigušās bez liela progresa, taču, kā vēlāk medijiem sacīja Mogerīni, tās palīdzējušas ieraudzīt vēl aizvien jūtīgos punktus, kuri jārisina.

Visām pusēm nav vienprātības par to, kāda rīcība Irānai jādemonstrē, lai Rietumi pamazām atceltu sankcijas. Kopš 2012.gada ASV un Eiropas Savienība, atbildot uz Irānas aktivitātēm, kas varētu liecināt par kodolieroču ražošanu, ir noteikušas degvielas importa aizliegumu no Teherānas, kuru tagad, visām pusēm vienojoties, varētu atjaunot.

Rietumi pieprasa Irānai būtiski ierobežot kodolprogrammu, samazināt urāna bagātināšanas apjomus, noteikt tam stingrus ierobežojumus un ļaut ekspertiem pašiem savām acīm pārliecināties, ka tā ir nekaitīga un miermīlīga, taču Irāna ne visam piekrīt.

Sarunas Briselē vadīja  Mogerīni, un tajās piedalījās arī Vācijas, Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministri. No Irānas ieradās ārlietu ministrs Džavads Zarifs, kurš pirms tam piecas stundas Šveicē bija runājis ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju.

Otrdien Zarifs atkal atgriežas Šveicē, lai turpinātu sarunas ar Keriju.

Pasaules lielvaru un Irānas kodolsarunu mērķis ir līdz marta beigām panākt politisko vienošanos, bet līdz jūnijam vispārīgu vienošanos, lai pārtrauktu 12 gadus ilgušo konfliktu par Irānas kodolprogrammu, taču - vai tas izdosies, paliek atvērts jautājums.

Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni pavēstīja, ka vienošanās ar Irānu nebūs noslēgta, kamēr nebūs skaidrības par absolūti visiem punktiem.

Rietumu sarunas ar Irānu līdz šim asi kritizējusi Izraēlas valdība. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu vēl nesen uzstājās ar nesaudzīgu uzrunu ASV Kongresā, kas izraisīja gan demokrātu, gan prezidenta Baraka Obamas sašutumu.

Obamas pārstāvji ir kategoriski noraidījuši iespēju Irānai noteikt jaunas sankcijas, sakot, ka tas visu iesākto varētu sagraut.

Uzturēt labas attiecības ar Irānu iespēju robežās ir Rietumu interesēs, un nesen ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ir pavēstījis, ka gan ASV, gan Irāna ir abpusēji ieinteresētas sakaut teroristu grupējumu "Islāma valsts", taču pagaidām pietiekami nesadarbojas.  „Islāma valsts” ir sagrābusi plašas teritorijas Irānas kaimiņos - Irākā un Sīrijā. ASV tur īsteno gaisa uzlidojumus, taču Savienoto Valstu vadītajā koalīcijā, kurā ir vairākas citas valstis, Irānas pagaidām nav. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt