Sestdien, 5.augustā, sarkanais brīdinājums par ārkārtēji augstu gaisa temperatūru ir desmit Eiropas valstīs vai to daļās, pārsvarā kontinenta dienvidos. Par to liecina Eiropas meteoroloģisko dienestu tīkla informācija brīdinājumu sistēmā “Meteoalarm”.
Vissmagāk skartas Balkānu valstis, kā arī Itālija un Rumānija. Karstuma viļņa ietekmētajos reģionos termometra stabiņš pēdējās dienās regulāri pārsniedzis +35 un pat 40 grādus pēc Celsija.
Kaut Eiropas dienvidos svelmainas vasaras nav retums, tomēr meteorologi norāda, ka tik augstas temperatūras vairāku dienu garumā nav ierasta lieta. Sarkanais brīdinājums par svelmi ir pat Polijas dienvidos pie Karpatiem.
Prognozes liecina – karstuma vilnis Eiropas dienvidos turpināsies vēl vismaz līdz pirmdienai. Varasiestādes aicina cilvēkus palikt iekštelpās un dzert ūdeni, atsevišķos reģionos izsludināti ceļu satiksmes ierobežojumi. Lielais karstums arī izraisījis mežu ugunsgrēkus, tāpat daudzviet būtiski cietusi raža, radot būtiskus ekonomiskos zaudējumus.
Ir arī cilvēku upuri – ar karsuma vilni, kas sākās augusta sākumā, tiek saistīti vismaz pieci nāves gadījumi Itālijā un Rumānijā.
Piemēram, Itālijā gaisa temperatūra patlaban ir par aptuveni 10 grādiem augstāka nekā vidēji šajā gada laikā. Cilvēku daudzums, kas vēršas pēc palīdzības slimnīcās, uzlecis par 15-20%. Itālijā karstuma vilni iesaukuši – „Lucifers”. Varasiestādes izziņojušas brīdinājumus 26 pilsētās, tostarp Venēcijā un Romā.
Bet pārtikas ražotāji lēš, ka šogad zaudējumi būs mērāmi miljardos eiro, jo kritušies ražas apmēri. Prognozes, ka Itālijas vīna ražošanas apjomi šogad kritīsies par 15%, bet olīvu ražošana – pat par gandrīz trešdaļu.
Sestdien arī Spānijā izsludināja ārkārtas brīdinājumu par karstumu 31 no 50 provincēm.
Karstuma vilnis smagi skāris Balkānus un lauksaimniecības sektoru. Bosnija un Hercegovina paziņoja, ka sausums un karstums gandrīz uz pusi samazinājis ražu, par līdzīgu situāciju ziņo kaimiņvalsts Serbija. Bet Albānijā bruņotie spēki bija spiesti nākt palīgā simtiem ugunsdzēsēju dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku.
Vienlaikus zinātnieki brīdināja – ārkārtēji laika apstākļi, it īpaši karstuma viļņi Eiropā būs lieta, ar ko jāsakaras arvien vairāk, ja netiks iegrožotas klimata izmaiņas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pasūtītā pētījuma aplēsēm
nāves gadījumi Eiropā ārkārtēju laika apstākļu dēļ var pieaugt 50 reizes – no pašreiz aptuveni trīs tūkstoš nāvēm gadā līdz 152 tūkstošiem gadā šī gadsimta beigās.
Visvairāk cietīs Eiropas dienvidi, un 99% ar laika apstākļiem saistīto nāves gadījumu izraisīs karstuma viļņi. Tiesa, pesimistiskās prognozes apšaubīja Eiropas zinātnieku Korejas kolēģi, norādot, ka pētījuma secinājumi var būt pārspīlēti, kā arī to, ka cilvēki varētu spēt piemēroties krasajām laika apstākļu maiņām.
