Karš Ukrainā: sprādzieni un raķetes Ļvivā un Kijivā; aizvien kritiska situācija Mariupolē. 18. marts (Teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēks jau 23. dienu turpina uzbrukumus Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem, no karadarbības zonas sākta civiliedzīvotāju evakuācija, taču Ukraina ziņo, ka Krievijas armija tam traucē un ne visur evakuācija izdodas. Starptautiskā sabiedrība ar sankcijām un Krievijas izolēšanu cenšas ietekmēt Kremli, taču Putina sākto karu līdz šim tas nav apturējis.

ĪSUMĀ:

  • Krievija veikusi raķešuzbrukumu mērķiem Ļvivas lidostas tuvumā.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis aicina Eiropas valstis aizliegt Krievijas kuģu ienākšanu to ostās.
  • ASV brīdina Ķīnu nepalīdzēt Krievijai karā pret Ukrainu.
  • Krievijā piektdien notiek propagandas masu pasākumi par godu Krimas aneksijas gadadienai.
  • Krievijā grasās bloķēt pieeju "YouTube" plaformai.
  • Polijā jau ieradušies divi miljoni bēgļu no Ukrainas.
  • Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pasludinājis trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus par Latvijā nevēlamām personām, kas tiek izraidītas no mūsu valsts.

Doties uz teksta tiešraides sākumu. 


18.03.2022 23.40

Uzņēmuma "Maxar Technologies" publicētajā 18. marta fotogrāfijā redzama mašīnu kolonna, kas atstāj Mariupoli. Pilsēta jau vairāk nekā divas nedēļas ir Krievijas spēku blokādē, un tajā sāk beigties pārtika, kuru traucē piegādāt Krievija. No pilsētas izkļūt nav viegli. Par to Latvijas Televīzijai pastāstīja arī mācītājs Genādijs Mohņenko, kurš meklē iespējas nokļūt pilsētā un glābt cilvēkus.

Automašīnu kolonna pie Mariupoles (18.03.2022)

18.03.2022 23.19 

ASV prezidents Džo Baidens piektdien telefonsarunas gaitā izklāstījis Ķīnas kolēģim Sji Dziņpinam, kādas būs sekas, ja Ķīna sniegs atbalstu Krievijai tās karā pret Ukrainu, vēsta LETA.

Baidena un Sji saruna ilgusi divas stundas, un līderi runājuši par Ukrainu, Taivānu un pašu valstu attiecībām.

"Viņš raksturoja, kāda būs ietekme un sekas, ja Ķīna sniegs materiālu atbalstu Krievijai laikā, kad tā īsteno brutālus uzbrukumus Ukrainas pilsētām un mierīgajiem iedzīvotājiem," teikts Baltā nama paziņojumā.

Baidens arī uzsvēra savu atbalstu krīzes diplomātiskam atrisinājumam.

Ķīna nav nosodījusi savu seno sabiedroto Krieviju, bet kritizējusi sankcijas kā neefektīvas, vairojot bažas, ka tā var izšķirties par labu Maskavas tiešam finansiālam un militāram atbalstam, pārvēršot jau šobrīd eksplozīvo transatlantisko konfrontāciju globālā disputā.


18.03.2022 22.00

ANO uzsver, ka Ukrainas bēgļi, kas tagad pamet savu valsti Krievijas agresijas dēļ, ir traumēti smagāk nekā tie ukraiņi, kas devās bēgļu gaitās kara pirmajā fāzē, vēsta aģentūra LETA.

Valsti pirmajā kara fāzē pameta tie, kam bija kontakti ārpus valsts, plāns turpmākajam laikam vai vieta, kur palikt, bet tagad valsti pamet iedzīvotāji, kam nav plānu tam, ko darīt tālāk. ANO bēgļu aģentūras pārstāvis sakariem ar presi Metjū Soltmāršs norādīja, ka tiem, kas tagad dodas bēgļu gaitās, vajadzīgs lielāks atbalsts.

"Tie bēgļi, kas ierodas, ir smagāk traumēti. Viņi ir bijuši šokā, daudzi no viņiem. Es uzskatu, ka būtu godīgi teikt, ka viņiem ir mazāk iespēju nekā tiem, kas ieradās krīzes agrīnajā fāzē," stāstīja Soltmāršs.

Kopš Krievija 24. februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, valsti pametuši 3,27 miljoni cilvēku. Divi miljoni ieradušies Polijā, pavēstīja Polijas robežsardze.


18.03.2022 21.47

Ukrainai būs ļoti grūti, ja Rietumi nepalīdzēs ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, intervijā LTV stāstīja NBS kapteinis Jānis Slaidiņš.

Viņš stāstīja arī, kādas raķešu sistēmas Krievija izmanto un kas nepieciešams Ukrainai, lai nosargātu savu gaisa telpu.


18.03.2022 20.35

Ukrainas Kinoakadēmija izslēgusi no savām rindām kinorežisoru Sergeju Lozņicu, kuram tiek pārmests tas, ka viņa filmas piedalās krievu kino festivālā, kamēr Ukraina cīnās pret Krievijas agresiju.

“Režisors Sergejs Lozņica daudzkārt uzsvēris, ka uzskata sevi par kosmopolītu, “pasaules pilsoni”. Taču tagad, kad Ukraina ar visiem spēkiem aizstāv savu neatkarību, katra ukraiņa retorikā īpaši svarīgai jābūt viņa nacionālajai identitātei. Šeit nevar būt nekādu kompromisu vai pustoņu,” teikts Ukrainas Kinoakadēmijas paziņojumā.

Lozņicam tiek pārmests, ka nesen viņa filmas iekļautas krievu kino festivālā, kas noticis Francijas pilsētā Nantē. Festivālam dots nosaukums “No Ļvivas līdz Urāliem”.

“Laikā, kad Krievija sākusi asiņainu karu pret Ukrainu, tas ir pilnīgi nepieņemami,” uzskata Ukrainas Kinoakadēmija.

Lozņica gan ir asi nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā. 27. februārī viņš savā "Facebook" profilā rakstīja, ka Krievijas sāktais karš ir "pašnāvniecisks un neprātīgs solis, kas neizbēgami novedīs pie noziedzīgā Krievijas režīma kraha". Lozņica pauda pārliecību, ka "Krievijas briesmonis" tiks sakauts un Ukraina noteikti uzvarēs. Kā vēstīja izdevums "Screen Daily", Lozņica izstājies no Eiropas Kinoakadēmijas, protestējot pret nepietiekami stingro nostāju pret Krieviju.

Baltkrievijā dzimušais režisors Lozņica ir daudz strādājis un filmējis arī Latvijā; šeit tika filmēta viņa spēlfilma “Miglā”, kas 2012. gadā Kannu kinofestivālā saņēma ārvalstu kino kritiķu FIPRESCI balvu kā labākā filma.


18.03.2022 20.01

Lietuvas skolās Ukrainas bēgļu bērniem paredzētas aptuveni 30 000 vietas, piektdien paziņojusi izglītības ministre Jurgita Šugždiniene.

Līdz šim Lietuvā reģistrējušies 20 060 kara bēgļi no Ukrainas, no kuriem vairāk nekā 8600 ir nepilngadīgie, un vismaz pusotrs tūkstotis no viņiem jau pieteikušies konkrētās skolās.

Pēc ministres teiktā, ukraiņu bērniem tiek piedāvātas iespējas mācīties gan lietuviešu, gan mazākumtautību skolās.

"Tomēr mēs noteikti aicinām ukraiņu vecākus un viņu bērnus nākt uz lietuviešu skolām, jo nav zināms, cik ilgi šis karš turpināsies, cik ilgi bērniem nāksies dzīvot Lietuvā. Daļa, iespējams, te arī paliks," sacījusi Šugždiniene.


18.03.2022 19.03

Savdabīgu plānu, kā apiet pret Krieviju noteiktās sankcijas un turpināt izmantot pēc Rietumu tehnoloģijām radītās preces, piedāvā Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Pjotrs Tolstojs.

Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins jau izteicies, ka no Krievijas aizejošā “McDonald’s” ātrās ēdināšanas tīkla vietā Krievija varētu izveidot savu tīklu “Pie tēvoča Vaņas”.

Tolstojs intervijā radio “Komsomoļskaja pravda” vēl tālāk attīstījis šo ideju, piedāvājot nacionalizēt Rietumu uzņēmumus un turpināt ražot to produkciju ar citu nosaukumu.

“Vārds “nacionalizācija” daudziem liek ķerties pie sirds. Taču tas nav nekas briesmīgs. Piemēram, tas pats “McDonald’s”: izejvielas krievu, ēkas paliek mums, tehnoloģija skaidra. Kas traucē zem citas izkārtnes taisīt tos pašus burgerus un kartupeļus? Nekas netraucē,” prāto Tolstojs, kurš ir izcilā krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja dzimtas atvase.

Tolstojs līdzīgi iesaka rīkoties ar Rietumu autobūves uzņēmumiem, kas aiziet no Krievijas tirgus.

“Veiksim nacionalizāciju un ražosim tos pašus “Volkswagen”, tikai nosauksim kaut kā savādāk, piemēram, par “Buratīno”. Un brauksim,” savu biznesa plānu izklāsta Tolstojs.

Starp citu, arī vārda “Buratīno” izvēle ir diezgan zīmīga, jo krievu rakstnieks Aleksejs Tolstojs šo tēlu “aizņēmās” no itāliešu pasakas par Pinokio piedzīvojumiem.


18.03.2022 18.44

Somijas valdība savā mājaslapā sākusi publicēt informāciju krievu valodā, lai krievvalodīgie varētu saņemt objektīvu informāciju par sankcijām pret Krieviju un Somijas atbalstu Ukrainai.


18.03.2022 18.39

Vladimirs Medinskis, kurš vada Krievijas delegāciju sarunās ar Ukrainu, paziņojis, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no pievienošanās NATO.

Krievija mēģina piespiest Ukrainu atteikties no mērķa kļūt par NATO dalībvalsti, bet Ukrainas amatpersonas uzsver, ka negrasās pakļauties Maskavas prasībām.

Medinskis apgalvo, ka grūtāk ejot ar Krievijas mērķi panākt Ukrainas “denacifikāciju”. “Situācija diezgan dīvaina, jo Ukrainas kolēģi uzskata, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu,” prāto Medinskis.

Krievijas pārmetumus par nacisma atbalstīšanu Ukrainas līderi uzskata par absurdiem; Ukraina norāda, ka tieši Kremlis atbalsta un pats īsteno nacistisku ideoloģiju, vēršoties pret Ukrainas tautu.


18.03.2022 18.18

Ukrainas pilsētā Mariupolē turpinās glābšanas darbi Krievijas uzlidojumā izpostītā Drāmas teātra vietā. Bumbu patvertnē tobrīd slēpās simtiem cilvēku.

Mariupoles pašvaldība vēsta, ka šobrīd nav ziņu par uzbrukumā bojāgājušiem cilvēkiem, bet viens cilvēks ir smagi ievainots.

Krievijas okupācijas spēku uzbrukumā izpostītā Mariupoles teātra ēka

18.03.2022 17.56

Ukrainas interneta TV kanāls “Hromadske” vēsta, ka jau kopš 12. marta nav izdevies sazināties ar žurnālisti Viktoriju Roščinu, kas veidojusi video un rakstījusi rakstus no “karstajiem punktiem” Ukrainas austrumu un dienvidu apagabalos.

Žurnāliste bijusi Krievijas okupācijas spēku ieņemtajā Berdjanskas pilsētā. 16. martā “Hromadske” kolēģi uzzināja, ka dienu iepriekš Roščinu aizturēja Krievijas specdienesti. Viņas atrašanās vieta pašlaik nav zināma.

“Hromadske” aicina Ukrainas un starptautisko sabiedrību palīdzēt noskaidrot Roščinas atrašanās vietu un panākt viņas atbrīvošanu.


18.03.2022 17.02

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien nācis klajā ar jaunu video uzrunu. Viņš uzsvēra, ka Krievija ar uzbrukumu Ukrainai iznīcinās visu, ko Krievijas sabiedrība bija sasniegusi pēdējo 25 gadu laikā.

Zelenskis norāda, ka Krievijai draud atgriešanās 90. gados, tikai bez brīvības. “Tāda būs cena, ko Krievija maksās par karu pret Ukrainu,” secina Zelenskis.

Viņš aicina starptautisko sabiedrību joprojām pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

“Ja mēs tagad neapturēsim Krieviju, citi agresori pasaulē sāks jaunus karus. Jārīkojas tieši tagad, lai citi potenciālie agresori redzētu, ka karš rada tikai zaudējumus un nav izdevīgs,” teica Zelenskis.

Viņš aicina Eiropas valstis aizliegt Krievijas kuģiem ienākt to ostās. “Lai visi Krievijas tirdzniecības kuģi dodas turpat, kur jau tika pasūtīts Krievijas karakuģis,” norāda Zelenskis.


18.03.2022 16.47

Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti”, atsaucoties uz informācijas avotu Krievijas komunikāciju uzraugā “Roskomnadzor”, vēsta, ka Krievijas teritorijā drīzumā tiks bloķēta piekļūšana populārajai video straumēšanas platformai “YouTube”. Tas varētu notikt līdz nākamās nedēļas beigām, bet nav izslēgts scenārijs, ka Krievijas lietotājiem pieeja “YouTube” tiks liegta jau šodien.

“Visdrīzāk, līdz nākamās nedēļas beigām “YouTube” nobloķēs. Man zināms, ka to vajadzēja izdarīt jau pagājušonedēļ, bet notika lieta ar “Instagram” bloķēšanu, un domāju, ka “YouTube” bloķēšanu vienkārši atlika, lai nebūtu viss uzreiz,” stāsta informācijas avots.

Krievijas lietotājiem jau ir nobloķēta piekļuve “Facebook”, “Instagram” un “Twitter” sociālajiem tīkliem, ko Krievijas varasiestādes apsūdz “ekstrēmisma” izplatīšanā.

Taču daudzi Krievijas iedzīvotāji iemanījušies turpināt lietot šos pakalpojumus, izmantojot virtuālā privātā tīkla (VPN) tehnoloģiju.


18.03.2022 16.31

Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā aizturēta Arina Vahruškina, kas sarīkoja protesta akciju ar plakātu “Par šo plakātu man piespriedīs 50 000 rubļu [ap 440 eiro pēc tagadējā kursa] naudassodu. Es šeit stāvu par jūsu nākotni un Ukrainas nākotni. Ļaudis, neesiet vienaldzīgi! Tieši šobrīd iet bojā bērni Ukrainā, bet krievu mātes zaudē savus dēlus. Tā nedrīkst būt!”


18.03.2022 16.11

Maskavā un citās Krievijas pilsētās piektdien notiek masu pasākumi, kas veltīti Krimas aneksijas gadadienai. Krievijā valdošais režīms šos pasākumus arīdzan izmanto, lai demonstrētu “tautas atbalstu” karam pret Ukrainu.

Pirms pasākumiem tika saņemtas ziņas, ka Krievijas valsts budžeta iestādes un augstskolas ar dažādiem paņēmieniem mēģina piespiest darbiniekus un studentus piedalīties organizētajos pasākumos.

Lielākais no tiem notika “Lužņiku” stadionā Maskavā, kur saskaņā ar oficiālo informāciju sapulcējušies vairāk nekā 200 000 cilvēku: 95 000 pašā stadionā un vairāk nekā 100 000 tā apkaimē.

Stadionā ar runu uzstājās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš kārtējo reizi izklāstīja melīgos apgalvojumus, ka sācis karadarbību Ukrainā, lai “izbeigtu genocīdu”.

Putina runas vidū gan radās tehniskas problēmas, un TV translācijā pēkšņi sāka skanēt mūziķa Oļega Gazmanova izpildītā dziesma.

Kremlis pēc tam skaidroja, ka problēmas izraisījuši “tehniski traucējumi” serverī.

Pasākumā uzstājās arī citi Kremļa propagandas aktīvisti, piemēram, Margarita Simonjana, Marija Zaharova un Tīna Kandelaki.

“Tieši mēs atklājām Antarktīdu, izgudrojām zāles pret Sibīrijas mēri un koronavīrusu,” ar Krievijas sasniegumiem dižojās Kandelaki, kura pati dzimusi Gruzijā, bet pašlaik ieņem ienesīgus amatus Krievijas mediju struktūrās.

Viņa žēlojās, ka Krievijas ienaidnieki mēģinot “izdzēst veselu nāciju”, gluži kā sociālo tīklu profilu.


18.03.2022 15.40

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā laikrakstam “Ukrainska pravda” uzsvēris, ka Krievija agri vai vēlu samaksās par katru ukraiņu asaru un asins lāsi.

“Sankcijas strādā. Krievijai tagad ir divu veidu galvassāpes. Pirmās ir par sankciju ietekmi. Otrās ir par viņu militārās operācijas izgāšanos un zaudējumiem, ko viņi cieš Ukrainā. Tās ir arī divas galvenās sviras, ko mēs varam izmantot sarunu procesā,” stāsta Kuleba.

“Spriežot pēc ziņu virsrakstiem, sankcijas galvenokārt skar miljardierus. Taču patiesībā tās visvairāk skar miljonārus, vidusšķiru un vienkāršos iedzīvotājus, darba tautu.”

Kuleba norāda, ka Krievijā tiek palielinātas cenas, aug inflācijas līmenis. “Krievijas ekonomikas sabrukuma process ir sācies.”

“Lielākās sankcijas, ar ko jau saskārušies krievi visā pasaulē, sākot no miljardieriem līdz vienkāršiem tūristiem, ir nicinājums un naids pret krieviem. Viņi patiešām no tā cieš,” secina Kuleba.


18.03.2022 14.41

Krievijas komunikāciju uzraugs “Roskomnadzor” pieprasījis, lai “YouTube” platforma nekavējoties pārtrauktu izplatīt “draudus Krievijas Federācijas pilsoņiem”. Šāds brīdinājums nosūtīts uzņēmumam “Google LLC”, kas ir “YouTube” īpašnieks.

“Roskomnadzor” apgalvo, ka “YouTube” tiek izplatīti “reklāmas video” ar aicinājumiem sabojāt Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļa sistēmas. Acīmredzot ar to domāti Ukrainas prezidenta padomnieka Oleksija Arestoviča aicinājumi vērsties pret dzelzceļa sistēmām, pa kurām tiek apgādāti Krievijas okupācijas spēki.

“Roskomnadzor” uzskata, ka “YouTube” administrācijas rīcībai ir “teroristisks raksturs”, tā apdraud Krievijas pilsoņu dzīvību un veselību.

Krievija apgalvo, ka “YouTube” un “amerikāņu sociālie tīkli” esot kļuvuši par platformu “informācijas karā” pret Krieviju.

“Roskomnadzor” jau ir nobloķējis piekļuvi “Facebook”, “Twitter” un “Instagram” sociālajiem tīkliem Krievijas teritorijā.

Iespējams, ka ar šo paziņojumu tiek gatavota augsne arī “YouTube” nobloķēšanai Krievijā.


18.03.2022 14.29

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") 18. martā lēmis par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku pasludināšanu par Latvijā nevēlamām personām. Šo personu līdzšinējā darbība diplomātiskajā piesegā nav savietojama ar diplomāta statusu un rada kaitējumu Latvijas Republikai, informēja Ārlietu ministrijā.

Šīm personām Latvija ir jāatstāj līdz 23. marta pulksten 23.59.

Līdzīgu lēmumu pieņēmušas arī Igaunija, Lietuva un Bulgārija, kas izraidīs attiecīgi trīs, četrus un desmit Krievijas vēstniecības darbiniekus.


18.03.2022 14.27

Ukrainas galvaspilsētas Kijivas varasiestādes ziņo, ka kopš karadarbības sākuma Kijivā nogalināti 222 cilvēki, tai skaitā 60 civiliedzīvotāju, arī četri bērni.

Krievijas okupācijas spēku uzbrukumā ievainoti 889 cilvēki, tai skaitā 241 civiliedzīvotājs, arī 18 bērni, trīs neatliekamās palīdzības šoferi un viens neatliekamās palīdzības ārsts.

Uzbrukumā nodarīti postījumi 36 dzīvojamiem namiem, sešām skolām un četriem bērnudārziem.

Kopš karadarbības sākuma Kijivā piedzimuši 757 bērni: 403 puisīši un 354 meitenītes. Jaundzimušo vidū ir 13 dvīņu pāri.


18.03.2022 14.15

Ukrainas rietumu pilsētas Ļvivas centrā piektdien tika novietoti 109 bērnu ratiņi, pieminot 109 ukraiņu bērnus, kas gājuši bojā kopš Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai.

Ukrainas pilsētas Ļvivas ielās novietotie bērnu ratiņi simbolizē 109 ukraiņu bērnus, kas nogalināti Krievijas okupācijas spēku uzbrukumā

18.03.2022 14.12

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēsta, ka Eiropas Komisijas atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā.


18.03.2022 13.06

Ukrainas amatpersonas ziņo, ka no bumbu patvertnes, kas izvietota zem Krievijas uzbrukumā sagrautā Mariupoles teātra, izvesti ap 130 cilvēku, bet vēl 1300 cilvēku liktenis pagaidām nav zināms, uzbrukuma vietā turpina strādāt glābēji.


18.03.2022 13.00

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudējis, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem.

“Mēs ļoti skaidri esam likuši saprast, ka jebkādas kravas, kas tiks ievestas Ukrainas teritorijā, un, pēc mūsu domām, pārvadās ieročus, kļūs par likumīgu mērķi. Tas ir pilnīgi skaidrs,” teica Lavrovs.

Viņš arīdzan pavēstīja, ka Krievija neļaušot Austrumeiropas valstīm piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības raķešu iekārtas “S-300”. Lavrovs apgalvo, ka padomju laikā un Krievijā ražotās iekārtas saskaņā ar līgumiem nedrīkst nodot trešajām pusēm.

Slovākijas Aizsardzības ministrija bija izteikusies, ka varētu nodot Ukrainai savas “S-300” iekārtas, ja no NATO valstīm saņemtu citus ieročus.


18.03.2022 12.43

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Indijas lielākā naftas piegādātāja ir Irāka, kas nodrošina 27% no Indijai nepieciešamās naftas. Saūda Arābija piegādā 17%, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) – 13% un ASV – 9%, vēstīja Indijas ziņu aģentūra "Press Trust of India".


18.03.2022 12.39

Polijas robežsardze vēsta, ka Polijā no Ukrainas ieradušies jau divi miljoni bēgļu. Kopējais bēgļu skaits, kas kopš karadarbības sākuma pametis Ukrainu, tiek lēsts uz 3,27 miljoniem. Simtiem tūkstošu bēgļu ieradušies arī Rumānijā, Moldovā, Ungārijā un Slovākijā. Bēgļu plūsma uz Krieviju un Baltkrieviju bijusi mazāka.


18.03.2022 12.02

Divu sabiedriskās domas aptauju dati, kas nonākuši raidstacijas "Radio Brīvība" rīcībā, liecina, ka Krievijas pilsoņu vairākums atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu. Krievijas pilsoņu vairākums arī uzskata, ka būtu labāk, ja Vladimirs Putins paliktu prezidenta amatā iespējami ilgāk.

Rezultātu interpretācijā gan esot jāņem vērā tas, ka pastiprinājusies Krievijas valsts kontrole pār medijiem un vārda brīvību, kā arī jāņem vērā iespējamās bailes no represijām.

Tikmēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs aicinājis nevienādot Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka tā nebija Krievijas tauta, kas pieņēma liktenīgo lēmumu iebrukt Ukrainā.


18.03.2022 11.46

Kā liecina ANO informācija, Ukrainu kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums šajā valstī, ir atstājuši vairāk nekā 3,1 miljons cilvēku, no kuriem 90% ir sievietes un bērni. Kā norādījis ANO augstā komisāra bēgļu lietās vietnieks Raufs Mazu, bēgļu skaits aug ģeometriskā progresijā un pēc bēgļu skaita pieauguma ātruma šī ir lielākā krīze kopš Otrā pasaules kara laikiem.

Visvairāk bēgļu no Ukrainas ir uzņēmusi Polija – 1,8 miljonus. Ukrainas robežās par pārvietotām personām kļuvuši vismaz divi miljoni cilvēku.

Bet daudzi Ukrainā arī atgriežas. Kā paziņojusi Ukrainas Iekšlietu ministrija, valstī jau ir atgriezušies vairāk nekā 320 tūkstoši pilsoņu, vairums vīrieši.


18.03.2022 11.42

Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, ka dažās īslaicīgi okupētajās pilsētās Krievijas karaspēks cenšas radīt pozitīvu tēlu, izdalot pārtiku civiliedzīvotājiem. Dažās videoliecībās manāms, ka daži iedzīvotāji no tā demonstratīvi atsakās. Vienlaikus Krievijas spēki aktīvi meklē un aiztur proukrainiskus aktīvistus, ierēdņus un viņu ģimenes locekļus.

Šonedēļ izdevies atbrīvot Melitopolē nolaupīto pilsētas mēru Ivanu Fedorovu, kas tika apmainīts pret deviņiem Krievijas obligātā dienesta karavīriem.

Mērs pastāstīja par pārdzīvoto, vairākas dienas atrodoties vienā no Melitopoles izolatoriem: „Viss bija grūti, emocionāli grūti. Kamerā, kurā mani turēja, kad bija pārrunas un no manis kaut ko vajadzēja izdabūt, atradās aptuveni 5, 6, 7 karavīri ar ieročiem. Viņi mani ar rokām neaiztika, bet ticiet man, tik daudz cilvēku ar ieročiem ir pietiekami, lai skaidri norādītu uz viņu pozīciju. Nezinu, vai blakus kamerās kādu spīdzināja, bet bija dzirdami kliedzieni, kas emocionāli ļoti nospieda. Uz kamerām krievu spēki ved dažādu kontingentu, piemēram, protestētājus, kuriem cenšas ieskaidrot, kādēļ neiet protestēt, un arī, kā viņiem šķiet, diversantus, kuriem spiež pirkstus durvīs, lai izspiestu, no kādas armijas viņi ir, bet tie ir vienkārši pilsētas iedzīvotāji.”


18.03.2022 11.39

Krievijas kara Ukrainā 23. diena
00:00 / 04:35
Lejuplādēt

Smaga situācija joprojām ir Krievijas spēku aplenktajās pilsētās, piemēram, Mariupolē. No tās joprojām nav precīzu ziņu par to, kas noticis ar cilvēkiem, kas patvērušies sabombardētā pilsētas teātra patvertnē.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka cīņa turpinās un Ukraina nepametīs nelaimē nonākušos iedzīvotājus: “Mūsu Mariupole, mūsu Harkiva, mūsu Čerņihiva, Kijivas apgabals, Izjuma un visas mūsu varoņu pilsētas, kas atrodas ļoti sarežģītā situācijā. Mēs darām visu. Mēs visi. Pilnīgi noteikti. Mūsu armija, policija, humānās palīdzības konvoji, baznīca... Visi mūsu cilvēki. Mēs jūs neatstāsim. Un mēs viņiem nepiedosim. Jūs būsiet brīvi. Noteikti. Es to zinu. Tāpat, kā mēs visi savā zemē.”

Uz Mariupoli vidēji diennaktī nomet no 50 līdz 100 aviobumbām, pavēstīja pilsētas pašvaldība.


18.03.2022 11.26

Piektdien pulksten 8 pēc vietējā laika Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas.

Viens cilvēks gājis bojā, 19 – ievainoti. Sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola, informēja Ukrainas ārkārtas situāciju dienests.


18.03.2022 10.50

Krievijas aizsardzības resors paziņojis, ka pašpasludinātās Doneckas “tautas republikas” spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši “nacionālistus”. Tāpat paziņots par četru apdzīvoto vietu “atbrīvošanu” Luhanskas un Doneckas apgabalos.


18.03.2022 09.58

Ukrainas Aizsardzības ministrija savā ikdienas ziņojumā par Krievijas spēku zaudējumiem karā pret Ukrainu paziņojusi – 23 dienās kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru.

Tomēr noskaidrot un aplēst precīzu kritušo skaitu ir sarežģīti. Krievijas un Ukrainas pušu paziņojumi par kritušo skaitu krasi atšķiras.

To, ka Ukrainā ir kritušie, Krievijas puse pēdējo reizi atzina pirms vairāk nekā divām nedēļām, kad apstiprināja 498 karavīru bojāeju.

Tikmēr ASV amatpersonas lēš, ka Krievijas spēku pusē ir vairāk nekā 7000 kritušo un līdz 14 000 ievainoto, ziņoja BBC.


18.03.2022 09.49

Virs Ļvivas pilsētas pacēlies melnu dūmu mākonis. Pilsētas mērs skaidrojis, ka dūmi nāk no ēkas, kas tika izmantota lidmašīnu labošanai. Tā atrodas netālu no lidostas vairāku kilometru attālumā no Ļvivas centra.

BBC vēstīja, ka, visticamāk, Krievija devusi spārnoto raķešu triecienu.

Līdz šim Ukrainas rietumos bijis salīdzinoši mierīgāk nekā pārējā valstī. 

Melns dūmu mākonis virs Ļvivas pilsētas Ukrainas rietumos 2022. gada 18. martā.

18.03.2022 08.22

Ļvivā, kur piektdienas rītā dzirdami vairāki sprādzieni, notikusi raķešu apšaude lidostas tuvumā, ziņo “Unian”, atsaucoties uz pilsētas mēru.

Tomēr raķetes neesot trāpījušas lidostai, bet nav arī precīzi zināma to trāpījuma vieta. Tas vēl tiek skaidrots.


18.03.2022 07.46

Ukrainas spēkiem principā ir izdevies apturēt Krievijas uzbrukumus visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta pašlaik ir praktiski tāda pati kā pirms nedēļas. Tāpat Ukraina veikusi vairākus sekmīgus pretuzbrukumus, kas gan bija lokāli, intervijā LTV norādīja bijušais Latvijas NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.

Taču, neraugoties uz Ukrainas pūlēm un Krievijas armijas problēmām, agresors turpina uzbrukumu. Turklāt būtiska nozīme būs tam, vai Krievijas armijai izdosies dabūt papildspēkus un sakoncentrēt tos vienā virzienā. Tad, iespējams, Krievijai izdotos gūt pārsvaru kādā konkrētā vietā.


18.03.2022 07.25

Piektdienas rītā vairāki skaļi sprādzieni dzirdēti Ļvivā un tās apkārtnē. Pašlaik vēl trūkst oficiāla apstiprinājuma šai informācijai.


18.03.2022 07.08

Itālija ir gatava atjaunot teātri Mariupolē, ko trešdien Ukrainā sabombardēja Krievija, paziņojis Itālijas kultūras ministrs. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis "Twitter" izteicis pateicību Itālijai.

„Jūs rādāt labu piemēru, kam sekot. Kopā mēs atjaunosim valsti līdz pēdējam ķieģelim,” rakstīja Zelenskis.


18.03.2022 06.38

Piektdienas rītā no plkst.6 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pagalmā norisinās koncerts "Satikšanās punkts", uz kuru aicināja Ukrainas cilvēkus, kuri jau ir ieradušies Latvijā, kā arī brīvprātīgos, kas iesaistās palīdzības darbos ukraiņiem.


18.03.2022 06.30

ASV prezidents Džo Baidens brīdinās savu Ķīnas kolēģi Sji Dzjiņpinu par “cenu”, kas būs jāmaksā Pekinai, ja tā palīdzēs Krievijai izkļūt no Rietumu sankciju spiediena saistībā ar iebrukumu Ukrainā. Piektdien plānota Džo Baidena un Sji Dzjiņpina telefonsaruna.

Iecerēts apspriest tirdzniecības nesaskaņas un starptautiskās piegādes ķēdes. Tāpat paredzēts fokusēties uz centieniem panākt Krievijas iebrukuma Ukrainā pārtraukšanu, vēsta ziņu aģentūra AFP.

Iepriekš Pekina nepieslējās nevienai konflikta pusei.


18.03.2022 05.50

Zviedrijas ostu darbinieku arodbiedrība lēmusi bloķēt ar Krieviju saistītos kuģus.

Arodbiedrība jau pirms divām nedēļām nosūtīja infrastruktūras ministram Tomasam Enerotam vēstuli ar aicinājumu pārtraukt apkalpot ostās ar Krieviju saistītus kuģus, taču valdības reakcija nesekoja. Tāpēc ostu darbinieki paši nolēma īstenot blokādi, un tā stāsies spēkā 28. martā.

Ierobežojumi attieksies uz visiem kuģiem, kas pieder Krievijai, dodas reisos uz agresorvalsti vai pārvadā tās preces. Attiecīgi Zviedrijas ostās bloķēs šo kuģu iekraušanas un izkraušanas darbus, kā arī pārvietošanu un pietauvošanu.

Tikmēr Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis norādīja, ka arī Eiropas Savienībā notiek diskusija par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt ostās, taču lēmuma pieņemšana kavējas. Tāpēc aizliegumu iespējams noteikt gan nacionālā, gan reģionālā līmenī.


18.03.2022 05.32

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien savā ikvakara uzrunā vērsies pie karavīru mātēm Krievijā, aicinot pārliecināties par to, kur ir viņu dēli.

"Internetā ir telefona numuri, kur var vērsties un uzzināt, kas patiesībā ir ar jūsu bērniem. Mums nebija plānu sagūstīt tūkstošus gūstekņu. Mums nav vajadzīgi 13 vai vairāk tūkstoši nogalināto Krievijas karavīru. Nav vajadzīgi. Mēs negribējām šo karu un vēlamies mieru.

Mēs gribam, lai jūs mīlat savus bērnus vairāk, nekā baidāties no savas valsts varas," sacīja Zelenskis.

 


18.03.2022 05.18

Ceturtdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā savam Turcijas kolēģim Redžepam Tajipam Erdoganam klāstījis par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Erdogana preses sekretārs britu raidsabiedrībai BBC pastāstīja, ka prasības dalās divās grupās.

Pirmās četras prasības raksturotas kā ne pārāk sarežģīti izpildāmas. Galvenais ir neitralitātes statuss Ukrainai un atteikšanās iestāties NATO. Iepriekš arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis esot runājis par šo.

Savukārt grūtības Turcijas pārstāvja ieskatā būs ar prasību otro kategoriju. Putins esot paudis, ka miera panākšanai būs nepieciešamas personīgas sarunas ar Zelenski. Šis jautājumu loks skar Donbasa un Krimas statusu.


Ukraina aicina pasludināt Putinu par kara noziedznieku. 17. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt