Karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa papildu sankcijas Krievijai. 7. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas karaspēks jau 43. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.

ĪSUMĀ:

  • ANO Ģenerālā asambleja nobalso par Krievijas dalības apturēšanu ANO Cilvēktiesību padomē.
  • Plašumā vēršas starptautiskais sašutums par slaktiņu, ko Krievijas karaspēks sarīkojis  Bučā.
  • Izskan minējumi, ka Krievijas pastrādāto kara noziegumu apmērs citviet Ukrainā var būt vēl lielāks.
  • Pieaug bažas par ostas pilsētu Mariupoli, kuru Krievijas spēki joprojām mēģina ieņemt.
  • Krievija turpina sagatavoties plašākiem uzbrukumiem Ukrainas austrumos.
  • Igaunijas valdība plāno līdz gada beigām pielikt punktu Krievijas dabasgāzes importam.

> Teksta tiešraides sākums 


07.04.2022 23.20

7. aprīlis fotogrāfijās no Ukrainas:


07.04.2022 22.12

Pēc Krievijas karaspēka pastrādātajām zvērībām pret civiliedzīvotājiem Ukrainā septiņas industriāli attīstītākās jeb G7 valstis ceturtdien vienojušas piemērot Krievijai jaunas sankcijas, vēsta aģentūra LETA.

G7 līderi vienojās aizliegt "jaunas investīcijas galvenajās Krievijas ekonomikas nozarēs, arī enerģētikas sektorā", teikts G7 paziņojumā.

Tiks paplašināti aizliegumi atsevišķu preču eksportam uz Krieviju, kā arī tiks paplašināti ierobežojumi precēm no Krievijas, un tiks palielinātas sankcijas pret Krievijas bankām un valsts uzņēmumiem.

Sankcijas tiks vērstas arī pret Krievijas aizsardzības sektoru.

G7 līderi arī apņēmās pastiprināt kampaņu pret Krievijas eliti, kas atbalsta prezidentu Vladimiru Putinu un viņa sākto karu pret Ukrainu.

G7 arī paziņoja, ka aktīvāk strādās pie tā, lai samazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem.

Plānots pakāpeniski atteikties no Krievijas oglēm un galu galā aizliegt ogļu importu no Krievijas, kā arī aktīvāk strādāt pie tā, lai mazinātu atkarību no Krievijas naftas.


07.04.2022 20.59

Krievijā veikts uzbrukums neatkarīgā laikraksta “Novaja gazeta” galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam, kurš apliets ar sarkanu krāsu.

Muratovs vēsta, ka incidents noticis vilcienā Maskava–Samara. Kāds vīrietis uzgāzis viņam krāsu un uzkliedzis: “Tas tev par mūsu puišiem!”

Muratovs ziņo, ka apliets ar eļļas krāsu, kuras sastāvā bijis acetons, tādēļ viņam ir dedzināšanas sajūta acīs.

Pirms nedēļas Maskavā ar sarkanu krāsu tika apliets Latvijā dzīvojošais krievu dokumentālā kino režisors Vitālijs Manskis.

Muratovs, kurš pagājušogad saņēma Nobela Miera prēmiju, ir pazīstams kā Krievijas uzsāktā kara Ukrainā pretinieks. Pēc kara sākuma viņš pavēstīja, ka nekad neuzskatīs ukraiņu tautu par ienaidniekiem.

28. martā "Novaja gazeta" kolektīvs paziņoja, ka spiests apturēt laikraksta iznākšanu, jo Krievijas varasiestādes liek nepārvaramus šķēršļus turpmākai laikraksta darbībai.

Ceturtdien kļuva zināms, ka daļa redakcijas kolektīva, kas pametuši Krieviju, izveidos jaunu laikrakstu "Novaja gazeta. Eiropa", kas turpinās sniegt objektīvu informāciju par Krievijā un pasaulē notiekošo.


07.04.2022 19.28

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja ceturtdien nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.

Šis lēmums tika pamatots ar Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā, kur Krievija tiek apsūdzēta civiliedzīvotāju nogalināšanā un kara noziegumu īstenošanā.

Pret Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē nobalsoja tādas valstis kā Ķīna, Baltkrievija, Sīrija, Ziemeļkoreja, Kazahstāna un Kuba. Savukārt šo soli atbalstīja Serbija un Ungārija, kas pēdējā laikā nereti kritizētas par vilcināšanos nosodīt Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Cilvēktiesību padome tika izveidota 2006. gadā, un tajā patlaban darbojas 47 valstis, ko izraugās Ģenerālā asambleja.

Krievijas darbības apturēšana šajā padomē tiek vērtēta kā simbolisks solis, kas apliecina ANO dalībvalstu vairākuma nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā.


07.04.2022 17.02

"Šodien ir viena no smagākajām dienām manā profesionālajā mūžā," to pēc atgriešanās Bučā savā profilā vietnē "Facebook" raksta Latvijas Radio pētnieciskā raidījuma "Atvērtie faili" žurnāliste Indra Sprance.

Viņa portālam LSM.lv stāstīja, ka masu kapavietā pie baznīcas joprojām atrodas liels skaits līķu. Daļa ir maisos, daži palagos, citiem nekā nav. Iedzīvotāju skaidrojums par to, kas tur noticis, atšķiras. Taču tiek lēsts, ka tur aprakts liels skaits cilvēku. Pirmajā piegājienā bijuši 67 līķi, bet pēc tam vesti un vesti arvien jauni klāt.

Bučā redzamas kapavietas māju pagalmos. Šeit iedzīvotāji pagalmā apglabājuši savu kaimiņieni, kura nošauta apšaudes laikā: 

Kapavieta mājas pagalmā Bučā
Kapavieta mājas pagalmā Bučā

Latvijas Radio žurnāliste stāstīja, ka Bučā redzējusi arī citu miermīlīgo iedzīvotāju līķus, kas vēl nav savākti.


07.04.2022 16.07

Luhanskas apgabala vadītājs Serhijs Gaidajs vēsta, ka apgabalā vairs nav nevienas slimnīcas, kas nebūtu izpostīta Krievijas okupācijas spēku uzbrukumā.

“Fotogrāfijās redzama Rubižnes pilsētas slimnīca. Jauna. Moderna. Ar labāko aprīkojumu. Bija... Pašlaik slimnīca palikusi pilsētas okupētajā pusē, orki filmē video un apsūdz Ukrainas karaspēku par postījumiem,” norāda Gaidajs.

“Slimnīcas galvenais ārsts ir nodevējs, kurš piespēlē kadiroviešiem, lai gan ļoti labi zina, kas un kad sagrāva slimnīcu. Rašisti apzināti likvidē Luhanskas medicīnas iestādes, lai ievainotie nevarētu izdzīvot,” secina Gaidajs.

“Slimnīcas mēs atjaunosim, bet nodevējiem nāksies sajust, ko nozīmē likums par kolaboracionistiem.”


07.04.2022 15.55

Ukrainas rietumu pilsētā Mukačevē pašvaldība nolēmusi aizvākt krievu dzejnieka Aleksandra Puškina krūšutēlu un piemiņas plāksni, kas bija uzstādīta pie pilsētas skolas. Puškina vārds aizvākts arī no skolas nosaukuma, un tagad tā saucas vienkārši skola Nr. 1.

Pašvaldība skaidro, ka šādi soļi esot nepieciešami, lai atbrīvotos no “Krievijas impēriskās pagātnes”.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

07.04.2022 15.38

Igaunijas valdība panākusi principiālu vienošanos par to, ka valsts līdz gada beigām atteiksies no Krievijas dabasgāzes importa.

Lai izpildītu šo lēmumu, valsts ziemeļrietumu ostas pilsētā Paldiskos tiks izveidotas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) izkraušanas iespējas un tiks iepirktas nacionālās gāzes rezerves vienas teravatstundas apmērā, informēja valdības preses dienestā.

Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss uzsvēra lēmuma simbolisko nozīmi, sakot, ka kopā ar Somiju izveidotais peldošais terminālis abas valstis ar gāzi varēs nodrošināt jau nākamajā apkures sezonā.


07.04.2022 15.17

Starptautiskais izdevums “Politico” publicējis rakstu par Rietumu sankciju ietekmi uz Krieviju un citējis arī Latvijas ekspertu viedokli.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka ar sankcijām vien nepietiks, lai apturētu Krievijas uzbrukumu Ukrainai, jo Putina režīms ir gatavs pieciest ekonomikas problēmas, lai varētu sasniegt savus ideoloģiskos mērķus.

Kazāks spriež, ka sankcijas pret Krieviju ir jāpastiprina, lai vājinātu Krievijas ekonomiku un mazinātu iespējas nākotnē sākt jaunus karus. Bet, lai to izdarītu, Eiropai ir straujāk jāveic izmaiņas savā enerģētikas politikā.

“Mums jābūt spējīgiem atrast jaunus piegādātājus un atteikties no Krievijas energoresursiem, pirms Krievijai ir izdevies atrast jaunus noieta tirgus šiem resursiem,” secina Kazāks.

Arī ekonomists Andris Strazds uzskata, ka pat ar pilnīgu atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes vēl nepietiks, lai piespiestu Putinu apturēt karu Ukrainā.

“Būtu ļoti dīvaini domāt, ka mēs kā kolektīvie Rietumi varam ieviest sankcijas, kas nekavējoties salauztu Krievijas kara mašīnu,” norāda Strazds.

“Viņiem ir pašiem sava degviela. Viņiem ir raķešu krājumi, viņiem ir militārais bruņojums, un, diemžēl jāsaka, viņiem ir arī “lielgabalu gaļa”. Viņiem ir visi galvenie resursi, lai vēl kādu laiku turpinātu,” secina Strazds.


07.04.2022 14.36

Kijivas apgabala Obuhoviču ciema iedzīvotāji raidsabiedrībai “BBC” stāsta, ka Krievijas okupācijas spēki viņus izmantojuši kā dzīvo vairogu, lai apturētu Ukrainas armijas pretuzbrukumu.

14. marta naktī Krievijas karavīri, draudot ar ieročiem, savākuši ap 150 vietējo iedzīvotāju un sadzinuši skolas sporta zālē, lai neļautu Ukrainas spēkiem virzīties tālāk uz priekšu.

“Viņi savāca mūs no pagrabiem, kur slēpāmies, un piespieda doties ārā. Vecas sievietes, bērnus, visus. Tas bija briesmīgi. Ja kāds nenāca ārā, viņi izlauza durvis,” stāsta vietējā iedzīvotāja Ludmila Sutkova.

Cilvēki baidījušies, ka sporta zālē viņi visi tiks nošauti.

“BBC” norāda, ka civiliedzīvotāju izmantošana par dzīvo vairogu ir starptautisko likumu pārkāpums.


07.04.2022 14.26

Harkivas apgabala pilsētas Balakļijas mērs Ivans Stolbovojs ar ģimeni ir aizbēdzis uz Krieviju. Par to pavēstījis Harkivas apgabala vadītājs Oļegs Siņegubovs.

Viņš ir pārliecināts, ka Krievijas okupācijas spēkiem neizdosies ieņemt pašu Harkivu.

“Varu droši teikt, ka cīņu par Harkivu viņi ir zaudējuši. Harkiva ir Ukraina. Viņi gribēja ieņemt Harkivu piecu stundu vai trīs dienu laikā, bet Harkiva parādīja savu spēku,” norāda Siņegubovs.

“Mēs esam gatavi aizstāvēties, līdz patrieksim okupantus uz turieni, no kurienes viņi nākuši.”


07.04.2022 14.07

Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki Ukrainas austrumos mēģina aplenkt Ukrainas armijas vienības, bet ienaidniekam tas neizdosies.

“Atgādinu, ka no deviņiem virzieniem, kuros pretinieks uzbruka kara sākumā, palikuši 2,5 – Doneckas un Luhanskas apgabali, Mariupole, kā arī Hersonas apgabals (kur vēl nesen pretinieks centās uzbrukt, bet tagad ieņēmis aizsardzības pozīcijas),” teica Arestovičs.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Viņš informē, ka sīvas kaujas pašlaik notiek Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie Severodoneckas un Rubižnes pilsētām.

“Šajos rajonos mūsu spēki notur aizsardzību, dodas pretuzbrukumos, aptur ienaidnieku ļoti sarežģītos apstākļos. Ienaidnieks attīsta uzbrukumu uz dienvidiem no Izjumas, uzbrūk Kramatorskas un Slovjanskas virzienā, cenšas uzbrukt Vuhlehirskas–Marinkas līnijā,” norāda Arestovičs.

“Tas ir mēģinājums aplenkt mūsu spēkus, bet domāju, ka tas neizdosies. Pretiniekam ir pārāk nelabvēlīgi apstākļi, bet skaidrs, ka arī mums viegli nebūs,” atzina Arestovičs.

Viņš informē, ka Krievijas okupācijas spēki atsākuši uzbrukumu Mariupolei, bet pilsētas aizstāvji turpina pretošanos.


07.04.2022 13.22

Černihivas apgabala pilsētā Novhorodā–Siverskā no pilsētas centrā esošā ūdenstorņa aizvākti boļševiku vadoņu Ļeņina un Staļina portreti. Pilsētas vadība skaidro, ka tā ir atbilde uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumiem par “Ukrainas dekomunizāciju”.

Ūdenstornis ir celts 20. gadsimta sākumā, bet pagājušā gadsimta 30. gados uz tā tika izvietoti PSRS vadoņu Ļeņina un Staļina portreti. Ukrainas vēstures pētnieki mūsdienās atzinuši, ka šie portreti ir totalitārā komunistu režīma simbolika, kas būtu jādemontē.

Novhorodas–Siverskas vadība gan ilgu laiku vilcinājās īstenot šo priekšlikumu. Iepriekšējais pilsētas mērs Oļegs Bondarenko pauda viedokli, ka labāk būtu pie uzrakstiem izvietot plāksni ar uzrakstu “Ukraiņu tautas bendes”.


07.04.2022 11.44

Pastāv bažas, ka Krievijas pastrādāto kara noziegumu apmērs citviet Ukrainā var būt vēl lielāks nekā Bučā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apgalvo, ka Krievijas vadība tagad nolēmusi mainīt taktiku un cenšas slēpt pierādījumus.

„Izskatās, ka Krievijas vadība tiešām baidās, ka pasaules dusmas par Bučā redzēto atkārtosies par to, ko redzēs citās pilsētās, no kurienes mēs noteikti padzīsim okupantus. Mūsu rīcībā ir informācija, ka Krievijas karaspēks ir mainījis taktiku un mēģina izvest bojāgājušos cilvēkus, bojāgājušos ukraiņus no viņu okupētās teritorijas ielām un [ieslodzījuma] kamerām. Tas ir tikai mēģinājums slēpt pierādījumus un nekas vairāk. Bet viņiem tas neizdosies, jo viņi ir nogalinājuši daudzus. No atbildības nevar izvairīties. Mēs jau zinām par tūkstošiem pazudušo cilvēku. Mēs jau zinām par tūkstošiem cilvēku, kuri varētu būt vai nu deportēti uz Krieviju, vai arī nogalināti. Citu variantu viņu liktenim nav,” sacīja Zelenskis.


07.04.2022 11.36

Ceturtdien norisinās NATO ārlietu ministru sanāksme. Pirms tās Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pauda cerību, ka Krievija tiks izslēgta no Cilvēktiesību padomes un sacīja, ka Ukrainai nepieciešams vairāk ieroču.

“Zelenskim ir liels atbalsts, taču viņam patiešām vajag vairāk ieroču, mazāk aplausu un vairāk ieroču. Es ceru, ka Eiropas Savienības vēstnieki beidzot apstiprinās piekto sankciju paketi. Es ceru, ka tad, kad došos uz Kijivu, varēšu paziņot par to un citiem pasākumiem. Un šodien ANO notiks ļoti svarīgs balsojums, kurā starptautiskā sabiedrība lems par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Tas būs grūts balsojums. Tam nepieciešamas divas trešdaļas balsu. Bet es domāju, ka tas būs lielisks,” sacīja Borels.

Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicināja NATO sabiedrotos nolikt malā vilcināšanos un nevēlēšanos nodrošināt Ukrainu ar visu nepieciešamo. Šajā sanāksmē ministra darbakārtībā esot tikai trīs punkti – ieroči, ieroči un ieroči.


07.04.2022 11.12

Krievijā aptuveni 60 karavīri no Pleskavas atteikušies doties karot Ukrainā, ziņo britu raidsabiedrība BBC ar atsauci uz vietējo avīzi. Karadarbības pirmajās dienās šie karavīri bija nosūtīti uz Baltkrieviju, bet pēc tam atgriezās dislokācijas vietā Pleskavā.

Tagad daļu no viņiem atlaiž, bet citiem draud ar kriminālatbildību.

Iepriekš bija kļuvis zināms, ka karot Ukrainā atteicās Nacionālās gvardes jeb “Rosgvardija” karavīri Krasnodaras apgabalā, OMON darbinieki Hakasijā un karavīri Kaļiņingradā.


07.04.2022 10.21

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz uz laiku apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju jeb tā dēvēto "zelta vīzu" izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, vienlaikus nosakot vairākus izņēmumus.

Kā izņēmumi plānoti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī ar valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.


07.04.2022 10.18

Austrālija paziņoja par sankciju ieviešanu pret 67 Krievijas iedzīvotājiem saistībā ar viņu lomu “neizprovocētā, netaisnīgā un nelikumīgā Krievijas iebrukumā Ukrainā”. Kopumā Krievijas sāktā kara dēļ Austrālija sankciju sarakstā iekļāvusi 600 Krievijas iedzīvotājus.


07.04.2022 09.48

Hersonas apgabala pilsētas Kahovkas mērs Vitālijs Nemerecs bija spiests aizbraukt no pilsētas pēc tam, kad atteicās sadarboties ar Krievijas karaspēku, ziņo “Meduza.io”, atsaucoties uz vietējās mērijas paziņojumu. “Uzskatu, ka no miruša mēra vai no mēra kaut kur pagrabā labuma kopienai nav,” paziņoja Nemerecs.

Viņš arī norādīja, ka turpina darbu un atcelt viņu no amata var tikai pilsētas domes deputātu vairākums leģitīmā sesijā.

Iepriekš par aizbraukšanu no savas pilsētas bija paziņojis Hersonas apgabala Skadovskas mērs, norādīja britu raidsabiedrība BBC.

Kopumā kopš 24. februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, nolaupīti 11 pilsētu vadītāji, iepriekš bija ziņojušas Ukrainas varasiestādes.


07.04.2022 09.29

Ceturtdien, 7. aprīlī, Saeimu tiešsaistē uzrunāja Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, kurš izteica pateicību par Latvijas atbalstu, lai demonstrētu solidaritāti ar Ukrainu.

"Jūtu Latvijas atbalstu šajā briesmīgajā laikā, kad Krievijas okupanti un varmākas izdarījuši tik briesmīgas lietas Kijivas apgabalā," teica Stefančuks.

Viņš pateicās mūsu valstij par sniegto humāno palīdzību, ieroču, munīcijas un citu svarīgu kravu piegādi Ukrainai, Latvijas centieniem attiecībā uz sankciju pastiprināšanu Krievijai, kā arī Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Tāpat Stefančuks paslavēja Latvijas lēmumu aizliegt Krievijas agresiju atbalstošu simboliku un ielas posma pārdēvēšanu vietā, kur atrodas Krievijas vēstniecība Latvijā, nosaucot to par Ukrainas neatkarības ielu.


07.04.2022 09.03

Krievijas armijas uzbrukumu intensitāte Ukrainā joprojām ir gana augsta. “Krievijas bruņotie spēki nav atmetuši ideju aplenkt Ukrainas apvienotos spēkus, kuri operē Ukrainas ziemeļaustrumos. Un, protams, Ukrainas dienvidaustrumi, kur ir kaujas par Mariupoli. Šajos sektoros Krievija saglabājusi savu uzbrukumu potenciālu,” intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja NBS kapteinis, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.

Komentējot slaktiņu Bučā, Slaidiņš nepauda pārsteigumu par Krievijas rīcību: “Ja kādam Rietumos bija domas, ka Krievijas karaspēks karotu citādāk, tad man nebija nekādu ilūziju, zinot vēsturi, kā Krievijas vai PSRS karaspēks ir karojis. Nedomāju, ka tagad ir atšķirība.”


07.04.2022 08.46

ASV brīdināja Indiju, ka tai var dārgi maksāt pārāk cieša sadarbība ar Krieviju. Un sekas tam varētu būt “nozīmīgas un ilgstošas”.

Indija ir viens no lielākajiem Krievijas bruņojuma importētājiem. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, tā arī atsakās ieviest sankcijas pret Maskavu.


07.04.2022 08.14

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdinājis, ka karš Ukrainā var turpināties daudzus mēnešus vai pat gadus. Tā iemesls ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēlme kontrolēt visu Ukrainu.

NATO iegūtā izlūkinformācija liecina, ka Krievijas karaspēks tiek atvilkts no Ukrainas ziemeļiem, bet liela ofensīva tiek gatavota austrumu daļā. Krievija vēloties sagrābt visu Donbasa reģionu un izveidot zemes tiltu ar Krimas pussalu.

Par to, ka konflikts Ukrainā ilgs vismaz vairākus gadus, trešdien paziņoja arī augsta ranga ASV militārpersona Marks Milijs. Maskava ilgstoši un regulāri pieprasījusi ASV un NATO samazināt militāro klātbūtni Eiropā, un tas liecina par ieilgušu konfliktu reģionā, kas sniedzas tālu aiz Ukrainas robežām.

Tikmēr NATO interneta vietnē norādīts, ka ārlietu ministri apspriedīs arī NATO nākotnes Stratēģisko koncepciju, kas ir alianses darbības ceļvedis bīstamākā pasaulē. Sanāksmē piedalīsies arī Ukrainas, Somijas, Zviedrijas, Gruzijas ārlietu ministri, kā arī Austrālijas, Japānas, Jaunzēlandes un Korejas Republikas pārstāvji.


07.04.2022 08.00

Somijā turpinās diskusijas par to, vai valstij būtu jāiestājas NATO. Atsaucoties uz Somijas Virsnieku asociācijas veiktu aptauju, Somijas raidsabiedrība vēsta, ka valsts potenciālo dalību NATO atbalsta 91% Somijas virsnieku. Iepriekšējā aptaujā 2021. gada novembrī dalību NATO atbalstīja 65% Somijas virsnieku.

Somijas Virsnieku asociācijas priekšsēdētājs Ville Vīta uzskata, ka virsnieki ir pārliecināti par valsts aizsardzības spēju, bet uzskata, ka dalība NATO to pastiprinās. Tikmēr Somijas sabiedrībā, saskaņā ar pēdējām aptaujām, vairāk nekā 60% atbalstītu valsts dalību NATO.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka NATO ātri uzņems Somiju un Zviedriju savās rindās, ja šīs valstis nolems pievienoties aliansei.


07.04.2022 07.46

Ukrainas iedzīvotāju izceļošana no kara plosītās valsts ir lielākā bēgļu krīze kopš Otrā pasaules kara. “Skaidrs, ka ne Latvijai, ne citām valstīm nebija gatavas sistēmas, kas šādas lielas civiliedzīvotāju straumes var uzņemt. Mēs esam strādājuši, lai sadarbībā ar pašvaldībām maksimāli ātri koordinētu šos jautājumus. Mēs redzam, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ir izmitināti, ir pabaroti un arī bērni iet skolās un bērnudārzos,” intervijā Latvijas Radio sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”).

Viņš gan norādīja uz Rīgas domes pausto, ka galvaspilsētas iespējas uzņemt bēgļus tuvojas savas kapacitātes griestiem. Tāpēc esot jāiedarbina mehānismi, lai sniegtu pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem visā Latvijā.

Ministrs Artūrs Toms Plešs par Ukrainas bēgļu uzņemšanu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

07.04.2022 07.36

Eiropas Savienība joprojām nespēj vienoties par enerģijas importa embargo. “Financial Times” vēsta, ka 75% Krievijas gāzes tiek eksportēti uz Eiropas Savienību, kas nozīmē, ka gāzes embargo būtu postošs trieciens Putina galvenajam ienākumu avotam. Analīze liecina, ka Krievijas gāzes embargo katram Vācijas pilsonim izmaksās 700 eiro gadā, citām valstīm – mazāk.


07.04.2022 07.33

ASV prezidents Džo Baidens izteicies, ka Ukraiņu civiliedzīvotāju slaktiņš Bučas pilsētā ir smags kara noziegums. Telekanāls CNN, atsaucoties uz oficiālu ASV pārstāvi, vēsta, ka Savienotās Valstis ir pārliecinātas par to, ka spēs identificēt Krievijas armijas vienības, kuras īstenoja civiliedzīvotāju slaktiņu Ukrainas pilsētā Bučā.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens atzīmēja, ka visi scenāriji Krievijas karam Ukrainā beigsies ar Ukrainas uzvaru, un piebilda, ka Ukrainai būs 10 prettanku sistēmu uz katru Krievijas tanku.

Tikmēr Laikraksts “New York Times” vēsta, ka Pentagons apmāca nelielu Ukrainas karavīru grupu darboties ar pārnēsājamiem bruņotiem bezpilota lidaparātiem. Pentagona amatpersonas 6. aprīlī paziņoja, ka karavīri atrodas iepriekš plānotā izglītības uzdevumā ASV un tiek apmācīti, kā izmantot “Switchblade” dronus. ASV iekļāva 100 “Switchblade” bezpilota lidaparātus kā daļu no 800 miljonu ASV dolāru militārās palīdzības paketes Ukrainai.


07.04.2022 07.18

Pastāv bažas, ka Krievijas pastrādāto kara noziegumu apmērs citviet var būt vēl lielāks nekā Bučā. Mariupolē sākušas darboties Krievijas mobilās krematorijas, lai slēptu savas armijas noziegumu liecības, pavēstīja Mariupoles pilsētas padome.

Pirms nedēļas atbilstoši piesardzīgākajām aplēsēm Mariupolē dzīvību zaudējuši 5000 mierīgo iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 200 bija bērni. Tomēr, ņemot vērā pilsētas izmēru, katastrofālos postījumus, blokādes ilgumu un sīvo pretošanos, dzīvību varētu būt zaudējuši vairāki desmiti tūkstošu mariupoliešu. Pilsētas mērs vēstījis, ka uzlidojumi veikti arī bērnu slimnīcai Mariupolē, nometot dažas īpaši spēcīgas bumbas, kā rezultātā teju 50 cilvēki sadeguši dzīvi.

Krievijas spēki joprojām cenšas ieņemt Mariupoli. Ukrainas drošības dienests brīdina, ka Krievijas spēki plāno savākt lielu skaitu pašu nogalināto Mariupoles iedzīvotāju līķu, lai tos pasniegtu kā Ukrainas karaspēka upurus, kas tos it kā izmantojis kā dzīvos vairogus.


07.04.2022 07.10

Polijas prezidents Andžejs Duda intervijā ASV telekanālam CNN paziņoja, ka uzskata Krievijas darbības par ukraiņu genocīdu un ka Rietumiem ir jāizvirza ultimāts Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Viņš pauda viedokli, ka Rietumiem ir pienācis laiks izbeigt dialogu ar Putinu un sankcijām jābūt vēl spēcīgākām.


07.04.2022 07.00

Kijivas apgabala Hostomeļas ciematā pēc Krievijas karaspēka aiziešanas ir atrasti 11 cilvēku līķi, kurus krievu snaiperi izmantojuši šaušanas treniņiem, paziņoja bijušais Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs.


07.04.2022 06.42

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informēja, ka trešdien pa humānajiem koridoriem galvenokārt uz Zaporižjas pilsētu evakuēti gandrīz 4900 cilvēki. Cilvēki evakuēti no Luhanskas apgabala, Mariupoles un Berdjanskas.

Tomēr pagaidām neveiksmīgi ir mēģinājumi nogādāt Mariupolē humāno palīdzību.


07.04.2022 06.28

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kārtējā videouzrunā aicināja Rietumu valstis iespējami drīz noteikt embargo Krievijas naftas iegādei un pilnībā nogriezt Krieviju no pasaules banku sistēmas.

Lai piespiestu Krieviju apturēt karu, sankcijām jābūt graujošām valsts ekonomikai, sacīja Zelenskis. Viņaprāt, pagaidām Maskava pelna ar energoresursu eksportu tik daudz, ka var atļauties neattiekties pret miera sarunām nopietni.

“Daži politiķi aizvien nespēj izlemt, kā ierobežot naftas dolārus un eiro Krievijā, lai tajā pašā laikā nepakļautu riskam savu ekonomiku,” sacīja Ukrainas prezidents, paužot pārliecību, ka Krievijas naftas embargo noteikšana ir tikai laika jautājums.

“Jautājums ir tikai par to, cik vēl Ukrainas vīriešu un sieviešu nomirs no Krievijas karavīru rokām, lai daži politiķi – mēs zinām, kas jūs esat, – kļūtu izlēmīgi,” pauda Zelenskis.


07.04.2022 06.08

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja ceturtdien balsos par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Vienlaikus turpinās asas diskusijas par Krievijas dalību pašā ANO un tās Drošības padomē.

ANO Ģenerālās asamblejas prezidenta pārstāve informēja, ka Krieviju ir iespējams izslēgt no Šveices pilsētā Ženēvā bāzētās padomes, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no 193 valstīm. Patlaban visā pasaulē izskan sašutums par Krievijas karaspēka sarīkoto slaktiņu okupētajā Ukrainas pilsētā Bučā, un nepieciešamās balsis, visticamāk, izdosies savākt.

ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grinfīlda uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut tādas valsts dalību padomē, kas pārkāpj visus svarīgākos organizācijas principus. Cilvēktiesību padome tika izveidota 2006. gadā, un tajā patlaban ir 47 valstis, ko izraugās Ģenerālā asambleja.

2011. gadā vienas valsts dalība ANO Cilvēktiesību padomē jau tika apturēta, un tā bija Lībija.

Tikmēr Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena paziņojusi, ka Krievija, kas ANO Drošības padomē izmanto veto tiesības svarīgu lēmumu bloķēšanai, pielīdzināma ļaundabīgajam audzējam un būtu jāizslēdz no organizācijas. Pārtraukt Krievijas dalību Drošības padomē aicina arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un citi ietekmīgi politiķi.


Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā. 6. aprīlis

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti