Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna ir uzšķīlis diskusijas par iespējamo ES paplašināšanos uz austrumiem, lai sekmētu mieru un demokrātiju kontinentā. Izskan arī dažādi piedāvājumi mainīt jauno dalībvalstu uzņemšanas kārtību.
ĪSUMĀ
- Pēdējoreiz ES paplašinājās 2013. gadā, šobrīd gatavību tajā iestāties paudušas vairākas valstis
- Politikas zinātnieks no Austrijas: Lai pretotos Krievijai, ES ir jāstiprina attiecības ar sabiedrotajiem
- Simbolisks pirmais solis – kandidātu statusa piešķiršana Ukrainai, Moldovai un Gruzijai
- ES paplašināšanās atbalstītāji uzskata: šis ir īstais laiks, lai Rietumbalkānu kandidātvalstis pietuvinātu blokam
Pēdējoreiz ES paplašinājās 2013. gadā, šobrīd gatavību tajā iestāties paudušas vairākas valstis
ES pēdējo reizi paplašinājās 2013. gadā, kad blokā uzņēma Horvātiju. Tai bija nepieciešami desmit gadi, lai kļūtu par politiskā un ekonomiskā bloka dalībvalsti.
ES kandidātvalsts statuss ir piešķirts arī vairākām Horvātijas kaimiņvalstīm – Serbijai, Melnkalnei, Albānijai un Ziemeļmaķedonijai. Gandrīz 20 gadu kandidātvalsts statusā ir Turcija, bet iestāšanās sarunas jau ilgāku laiku ir iesaldētas. Savukārt Bosnijai un Hercegovinai, kā arī Kosovai ir potenciālo kandidātvalstu statuss.
Martā rindā iestājās arī Ukraina, Moldova un Gruzija, kuras oficiāli lūdza tām piešķirt ES kandidātvalstu statusu. Tas notika pēc tam, kad Krievija 24. februārī vēlreiz iebruka Ukrainā.
Eiropas Komisija (EK) sola līdz jūnija vidum publicēt savu viedokli par to, vai piešķirt Ukrainai, Moldovai un Gruzijai kandidātvalstu statusu.
Sagaidāms, ka tas būs pozitīvs. Pēc tam 27 ES dalībvalstu vadītājiem būs vienbalsīgi jāatbalsta šo valstu uzņemšana kandidātu pulkā.
Ļoti iespējams, ka Ukrainai sākotnēji piešķirs potenciālās kandidātvalsts statusu, kas atsevišķām ES dalībvalstīm pašlaik šķietot pieņemamāks.
Politikas zinātnieks no Austrijas: Lai pretotos Krievijai, ES ir jāstiprina attiecības ar sabiedrotajiem
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā bija modinātājzvans ES, ka tai ir jānodrošina stabilitāte savās kaimiņvalstīs, uzskata politikas zinātnieks Florians Bībers no Grācas Universitātes Austrijā. Viņaprāt, lai pretotos Krievijai, ES ir jāstiprina attiecības ar sabiedrotajiem.
Jaunu kandidātvalstu apstiprināšana esot iespēja apliecināt bloka vienotību pret Krieviju, kā arī īstenot savu maigo varu.
“ES apzinās, ka šis ir ģeopolitisks jautājums, tāpēc šo valstu atstāšana ārpusē rada problēmas. Tas savā ziņā padara ES neaizsargātu sfērā, kur citas valstis, ne tikai Krievija, bet arī Ķīna, pēdējos gados izvērš ļaunprātīgas aktivitātes. Tik acīmredzami negatīva iejaukšanās pilnīgi noteikti nav ES interesēs,” sacīja Bībers.
Simbolisks pirmais solis – kandidātu statusa piešķiršana Ukrainai, Moldovai un Gruzijai
Kandidātu statusa piešķiršana Ukrainai, Moldovai un Gruzijai nenozīmētu šo valstu drīzu uzņemšanu ES. Tas var prasīt vairākus gadus. Taču daudzi uzskata, ka tas būtu simbolisks pirmais solis. Viņu vidū ir arī Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Kovatčevs no Eiropas Tautas partijas frakcijas. Politiķis uzskata, ka tas būtu īpaši svarīgi Ukrainai, kas pašlaik karā ar Krieviju aizstāv Eiropas demokrātiskās vērtības.
“Mums ir jāapliecina pilnīga solidaritāte Ukrainas tautai un vadītājiem, kuri cīnās frontē. Mēs esam kara stāvoklī. Situācija ir dramatiska, un mums ir jāparāda, ka viņi nav izolēti no mūsu Eiropas projekta.
Ukrainai var un vajag piešķirt kandidātvalsts statusu, bet kara situācijā ir grūti prognozēt, kad tā varētu kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti.
Manuprāt, Ukrainas pasludināšana par ES kandidātvalsti būtu simboliska rīcība, kas apliecinātu mūsu solidaritāti un liktu Krievijai saprast, ka šī solidaritāte nav ierobežota laikā,” norādīja Kovatčevs.
ES paplašināšanās atbalstītāji uzskata: šis ir īstais laiks, lai Rietumbalkānu kandidātvalstis pietuvinātu blokam
Iespējamā kandidātvalstu statusa piešķiršana Ukrainai, Gruzijai un Moldovai ir aktualizējusi jautājumu par to, ko darīt ar Rietumbalkānu valstīm, kuras jau ilgāku laiku mīņājas pie ES durvīm. Dažas no tām ir uzsākušas iestāšanās sarunas, kas pagaidām virzās ļoti lēni.
Tas ir saistīts gan ar atsevišķu bloka dalībvalstu bažām par to, ka Rietumbalkānu reģions nav pietiekami demokrātisks un tiesisks, gan ar pašu kandidātvalstu valdību nevēlēšanos īstenot nepieciešamās reformas.
ES paplašināšanās atbalstītāji uzskata, ka šis ir īstais laiks, lai esošās kandidātvalstis pietuvinātu blokam.
Izskan arī aicinājumi reformēt jaunu valstu uzņemšanas sistēmu, lai jau esošās dalībvalstis savtīgu nacionālo interešu dēļ nevarētu kavēt kandidātvalstu virzību uz ES.
Cirkulē arī ideja par dažādas pakāpes dalību ES. Viens no piedāvājumiem paredz četru pakāpju integrāciju blokā. Pirmais posms paredzētu ciešas partnerattiecības starp kandidātvalsti un ES, savukārt ceturtais posms nozīmētu pilntiesīgu dalību ar balsstiesībām un veto tiesībām valstij.
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons ierosinājis izveidot jaunu Eiropas politisko kopienu, kuras ietvaros demokrātiskas valstis varētu sadarboties dažādās jomās. Šajā organizācijā varētu piedalīties gan valstis, kuras vēlas iestāties ES, gan valstis, kuras ir pametušas bloku.
