Aptaujas liecina, ka pašreizējam Francijas prezidentam Emanuelam Makronam ir vislielākās izredzes arī turpmāk palikt Elizejas pilī. Tomēr zema vēlētāju aktivitāte var sagādāt pārsteigumus.
ĪSUMĀ:
Francūži uzskata – iznākums ir diezgan skaidrs
Pēc daudzu francūžu domām, iznākums ir diezgan skaidrs. Tādēļ visi, ar ko esmu runājis, saka, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa ir garlaicīga.
“Tā ir garlaicīga kampaņa jau no paša sākuma,” uzskata franču žurnālists Kantēns Ariess, kurš raksta vairākiem starptautiskiem izdevumiem.
“Emanuels Makrons, pašreizējais Francijas prezidents, grib tikt pārvēlēts uz otro termiņu. Viņa pretinieki ir ļoti sašķelti. Gan kreisā, gan labējā opozīcija veltīja daudz laika, lai atrastu kandidātus. Tā kā šoreiz viņu ir daudz. Viņi asi cīnās savā starpā. Bet kampaņas temati ir diezgan garlaicīgi,” pastāstīja Ariess.
Kopumā uz Francijas prezidenta krēslu pretendē 12 kandidāti. Redzamākie no tiem ir pašreizējais prezidents Makrons, divi galēji labējie kandidāti Marina Lepēna un Ēriks Zemūrs, kā arī galēji kreisais Žans Luks Melanšons. Viņi visi, izņemot Zemūru, cīnījās par Elizejas pili arī pirms pieciem gadiem.
“Daudziem šķiet, ka pirmās kārtas iznākums jau ir zināms. Viņi domā, ka otrajā kārtā, tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, sacentīsies Makrons un Lepēna. Turklāt Makrons ir izdarījis visu iespējamo, lai tieši Lepēna būtu viņa sāncense, jo viņš jau vienu reizi spēja viņu sakaut un domā, ka varēs to atkārtot arī šoreiz,” uzskata franču izcelsmes žurnālists Beļģijas sabiedriskajā radio RTBF Olivjē Anrions.
Parasti Francijas prezidenta vēlēšanās ir diezgan liela aktivitāte. Bet šoreiz ap 30% vēlētāju saka, ka vismaz pirmajā kārtā viņi grasās palikt mājās. Tas daudziem atgādina 2002. gada notikumus, kad otrajā kārtā negaidīti tika nevis sociālistu kandidāts Lionels Žospēns, bet gan galēji labējais politiķis, Marinas Lepēnas tēvs Žans Marī Lepēns.
Arī tagad var būt pārsteigumi. Galu galā pirms pieciem gadiem Melanšons bija diezgan tuvu tam, lai iekļūtu otrajā kārtā.
“Melanšons bija ļoti sarūgtināts. Viņam līdz pēdējam šķita, ka viņš iekļūs otrajā kārtā. Šoreiz mēs varam redzēt līdzīgu dinamiku viņa kampaņā. Viņš sāka lēni, bet tad pamazām viņa atbalstītāju loks sāka palielināties. Tā kā viņš varētu iekļūt otrajā kārtā,” situāciju komentēja Anrions.
Savukārt citi pieļauj, ka Marina Lepēna pat varētu uzvarēt pirmajā kārtā.
Tomēr šāds iznākums, visticamāk, radītu pietiekami lielu šoku, lai otrajā kārtā vairums francūžu atdotu balsis par Makronu.
Vēlētāji nav nosodījuši Lepēnu par viņas tuvību Putinam
Krievijas iebrukums Ukrainā palīdzēja saliedēt vēlētājus ap pašreizējo Francijas galvu. Kaut arī daudziem Latvijā Makrona daudzkārtējās sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu varētu šķist diezgan naivas un tādēļ tās dēvē par psihoterapijas stundām, francūžu acīs tas izskatās nedaudz citādi, uzskata Anrions.
“Viņš ir tas cilvēks, kas runā ar Putinu. Viņš ir tas, kurš mēģina rast risinājumus. Viņš ir ļoti aktīvs starptautiskajā politikā. Francijas iedzīvotāji to ir pamanījuši. Šajā ziņā viņš ir diezgan populārs. Bet viņa iekšpolitiskais kurss – ne tik ļoti,” norādīja Anrions.
Pie līdzīgiem secinājumiem savā podkāstā nonākusi ir arī Tara Varma. Viņa vada Eiropas Starptautisko attiecību padomes Parīzes biroju.
“Makrons vairākkārt ne tikai mēģināja pietuvoties Putinam, bet pat gribēja nodrošināt, lai Putina bažas par drošību tiktu ņemtas vērā, lai viņš neuzbruktu Eiropai. Diemžēl viņam tas neizdevās. Bet pats fakts, ka viņš bija tas cilvēks, kurš runāja ar Putinu un ar kuru runāja Putins, šobrīd noliek viņu interesantā situācijā. Kaut arī agrāk to varēja traktēt kā vājību, tagad viņš varēs teikt, ka ir darījis visu, ko varējis. Ka viņš ir izsmēlis visas diplomātiskās iespējas,” uzskata Varma.
Makronam palīdz arī tas, ka gan Lepēna, gan Zemūrs, gan arī Melanšons vienā vai otrā brīdī izteica atbalstu Putina politikai.
Ariess pastāstīja, ka Lepēnai pat nācās iznīcināt skrejlapas ar Putinu.
“Tieši, kad sākās karš Ukrainā, Lepēnas partija grasījās izplatīt vienu miljonu priekšvēlēšanu skrejlapu, kuros Lepēna un Putins Kremlī spieda viens otram roku.
Šīs skrejlapas tā arī nekad neieraudzīja dienasgaismu. Bet vēlētāji nav nosodījuši Lepēnu par viņas tuvību Putinam,” uzsvēra Ariess.
Karš Ukrainā bija viens no pamatojumiem, kādēļ Makrons gaidīja līdz pēdējam brīdim, lai oficiāli paziņotu par savu kandidēšanu uz otro termiņu. Turklāt līdz šim viņš sarīkoja tikai vienu lielu tikšanos ar vēlētājiem. Tā notika 2. aprīlī vienā no Parīzes arēnām.
Galvenais skandāls ap Emanuelu Makronu: pārlieku bieža privātā konsultāciju uzņēmuma pakalpojumu izmantošana par valsts līdzekļiem
Galvenais skandāls ap Emanuelu Makronu, kas līdz šim ir nācis gaismā, ir saistīts ar pārlieku biežu privātā konsultāciju uzņēmuma “McKinsey” pakalpojumu izmantošanu par valsts līdzekļiem.
Francijas Senāts secināja, ka Makrona valdīšanas laikā budžeta tēriņi privātajiem konsultantiem dubultojās. Pērn tiem tika atvēlēts vairāk nekā viens miljards eiro.
“Stāsts ap konsultācijas uzņēmumu ir diezgan interesants, jo tas saskan ar visām klišejām par Emanuelu Makronu. Proti, ka viņam apkārt ir pilns ar politiskiem konsultantiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem. Tie ir tādi cilvēki kā Hilarija Klintone vai Tonijs Blērs, kas bija populāri 90. vai 2000. gadu sākumā, bet nekad nav strādājuši Francijā. Turklāt francūžus pēdējā laikā pamatīgi kaitina tas, kādā stāvoklī atrodas valsts pārvalde. Tas īpaši parādījās pandēmijas laikā. Valsts pārvalde tagad tiek uztverta kā kaut kas nekam nederīgs un neefektīvs. Un Makrons tā vietā, lai reformētu un uzlabotu šo aparātu, izmanto konsultāciju kompānijas pakalpojumus. Viņam vajadzēja uzticēties savai valsts pārvaldei. Francūžiem valsts pārvaldes aparāts ir ļoti nozīmīgs, tāpēc pašreizējā situācija ir ļoti sāpīga,” uzskata Ariess.
Tomēr šķiet, ka šis skandāls nav spējis būtiski mazināt Makrona popularitāti.
It sevišķi tāpēc, ka citi tradicionālo lielo partiju kandidāti, kas būtu pieņemami vairumam iedzīvotāju, šobrīd nevar cerēt uz iekļūšanu otrajā kārtā. Runa ir par sociālisti Annu Idalgo un Republikāņu partijas kandidāti Valēriju Pekresi.
Visbeidzot ir jāpiemin arī tas, ka Makrons diezgan daudz enerģijas ir ieguldījis Eiropas Savienības jautājumu risināšanā. Kaut gan jāsaka, ka viņš nevarētu lepoties ar daudziem sasniegumiem šajā laukā. Arī tagad viens no Makrona saukļiem ir padarīt Eiropu stratēģiski neatkarīgu.
Ambicioza Eiropas vīzija ir būtiska tādiem vēlētājiem kā Benžamēns Senjovērs. Šim jaunajam vīrietim ir 27 gadi, un viņš dzīvo Briselē.
“Tā kā es strādāju Briselē, tad Eiropas Savienības jautājumi prezidenta vēlēšanās man spēlē nozīmīgu lomu. Šādā ziņā Makrons ir visracionālākā un visatbilstošākā izvēle. Es tiešām nevaru piekrist tam, ko Lepēna vai Zemūrs saka par šiem jautājumiem,” teica Senjovērs.
Senjovēru zināmā mērā var uzskatīt par diezgan tipisku Makrona vēlētāju kaut vai tāpēc, ka viņš ir jauns, izglītots un runā svešvalodā.
Tomēr arī viņš atzīst, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa nav pārāk aizraujoša.
“Vēl pirms kādām divām nedēļām bija ļoti grūti noskaidrot, ko kandidāti domā par dažādiem jautājumiem. Bet, par laimi, tagad ir kļuvis nedaudz labāk. Tas mani priecē,” atzina Benžamēns Senjovērs.
Var secināt, ka pašreizējam Francijas prezidentam Emanuelam Makronam ir vislielākās izredzes palikt Elizejas pilī. Tomēr daudz ko izšķirs vēlētāju aktivitāte, kas solās būt zemākā kopš 1958. gada.
Makronam par labu nāk pārējo partiju sašķeltība un tas, ka viņš spēja pārņemt atbalstītājus no tradicionālajiem politiskajiem spēkiem. Savukārt galēji labējo Marinu Lepēnu pēdējās dienās spēcina Ungārijas premjera Viktora Orbāna uzvara. Viņa gribētu un cer atkārtot šo scenāriju.
