Žešova atrodas aptuveni 100 kilometru no Ukrainas robežas, un šis ir tikai viens no centriem, kas izveidots, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem.
Centrs ierīkots tādās kā noliktavas telpās, kas sākotnēji tika izmantotas arī cilvēku vakcinēšanai pret Covid-19, bet tagad, sākoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, pielāgotas bēgļu vajadzībām.
Centrā izvietotas 500 gultas vietas, un cilvēkiem ir sagādāts visnepieciešamākais, jo lielākoties cilvēki te ir ieradušies ar pāris somām pie rokas taisnā ceļā no kara zonas.
Lielākoties centrā atrodas sievietes un bērni, arī no Ukrainas ziemeļaustrumiem – Harkivas pilsētas.
Lielākoties cilvēki šeit ieradušies uz dažām dienām, bet tad dodas tālāk – uz Spāniju vai Beļģiju. Vienlaikus kopējā nostāja un sajūta ir – karš beigsies un būs iespēja atgriezties mājās.
Centrā strādā brīvprātīgie, kas blakus savam pamatdarbam nāk un vairākas stundas dara dažādus darbus, piemēram, strādā mantu izdales centrā, gatavo ēdienu vai vienkārši nāk un pasēž ar cilvēkiem, kā, piemēram, "Erasmus" studenti no Spānijas.
Un labs vārds un mierinājums ir tas, kas ir ļoti vajadzīgs.
Bet svarīgs ir arī prezidenta Baidena Polijas apmeklējums, jo tā patlaban uzņem vairāk nekā divus miljonus Ukrainas bēgļu, un arī Polijai ir svarīgs transatlantiskais atbalsts – arī tādēļ, ka Polija ir Ukrainas kaimiņvalsts.
Šeit Baidens ieradās no Briseles, kur piedalījās ārkārtas NATO samitā. ASV prezidents Žešovā satikās ar šeit dislocētajiem ASV karavīriem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas strādā ar bēgļiem, bet Varšavā tiksies ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, lai paustu un pārrunātu plašāku atbalstu Ukrainai.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
