Kariņš pēc tikšanās ar Makronu: ES un NATO cieša sadarbība ir atbilde reģiona drošības izaicinājumiem

Reģionālās un Eiropas drošības jautājumi trešdien bija Kariņa un Makrona sarunas centrā. Abi politiķi tikās Elizejas pilī, jo Francija pēc mēneša uzņemsies Eiropas Savienības (ES) prezidentūru un gatavo šim pusgadam ambiciozu plānu.

Saruna starp premjeru Kariņu un namatēvu Francijas prezidentu pie pusdienu galda Elizejas pilī ilga aptuveni divas stundas – ilgāk nekā bija paredzēts. Drošība bija viens no centrālajiem jautājumiem, kas tās laikā tika apspriests. Jau sarunas ievadā Makrons izteica satraukumu par Krievijas karaspēka pulcēšanu pie Ukrainas robežas un notiekošo Baltkrievijā.

"Gribu paust Francijas un ES absolūtu solidaritāti iepretim ļaunprātīgai situācijas izmantošanai. Esmu gatavs turpināt rīkoties visos līmeņos. Ir nepieciešama cieņpilna patvēruma meklētāju uzņemšana, pateicoties ANO Bēgļu aģentūras darbam Baltkrievijā.

Bet un jo īpaši jāturpina eiropiešu darbs, lai cīnītos pret manipulācijām un hibrīdkaru, lai novērstu plūsmas no izcelsmes un tranzītvalstīm, lai cīnītos pret Baltkrievijas organizēto destabilizāciju pret Eiropu.

Stiprināt arējās robežas un veidot Eiropas tiesisko satvaru ātrākai reakcijai, atbildībai un solidaritātei, kas mums jāpauž viens otram," norādīja Makrons.

Francijas prezidents jau ilgstoši runā par to, ka Eiropai ir jākļūst patstāvīgākai ne tikai ražošanas un klimata jomā, bet arī drošības ziņā. Baltijas valstīm tas izsauc bažas par iespējamo funkciju dublēšanos ar NATO un līdz ar to arī Ziemeļatlantijas alianses vājināšanu.

Kariņš pēc sarunas pauda cerību, ka šoreiz Makrons ir saklausījis viņa argumentus. Latvijas premjers sacīja: "Viņš šodien man atzina, ka viņš, varētu teikt, beidzot saprata, kas ir tas, par ko es visu laiku runāju un kāpēc. Ka stiprinot Eiropu mēs nejauši nevājinām NATO. Tas tikai var būt kā kompliments, kā pielikums, kā piedeva, nevis atņemot vienam otru. Viņš teica: tagad es sapratu. Protams, ka viņš uzskata, ka nekādā gadījumā nevajag vājināt NATO šajā procesā."

Kariņš sarunā ar Makronu arī vērsa uzmanību uz Krievijas rīcību pēdējā laikā – gan saistībā ar gāzes krātuvju neuzpildīšanu, gan dezinfomācijas kampaņām. 

Tikmēr Makrons uzsvēra, ka Latvijas un Francijas attiecības ir kļuvušas ciešākas kopš viņa vizītes Rīgā pagājuša gada septembrī.

Kā zināms, nākamā gada pirmajā pusgadā Francija pārņems prezidentūru ES Padomē. Tādēļ var sagaidīt, ka diskusijas un arī lēmumi par Eiropas stratēģisko patstāvību kļūst arvien aktuālāki.