“Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju, Putins pārvieto papildu spēkus un tankus uz okupēto Donbasa teritoriju,” intervijā “CNN” teica Kariņš. “Pēc jebkuras definīcijas tas ir vienas valsts iebrukums kaimiņvalstī.”
Vaicāts, vai runa ir tieši par jaunu Krievijas spēku ievešanu Doneckas un Luhanskas “tautas republikās”, kuru neatkarību šonedēļ atzina Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Latvijas premjers atbildēja: “Jā, saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju, tieši to mēs pašlaik redzam.”
"By any definition that's a crossing of the sovereign territory into a neighboring country." - Latvian Prime Minister Arturs Krišjānis Kariņš tells CNN Putin is moving additional forces into the region of Ukraine that Russia recognizes as “independent”: https://t.co/4IaoOwJQEc pic.twitter.com/S4pbKPe0su
— CNN Newsroom (@CNNnewsroom) February 23, 2022
ASV amatpersonas “CNN” pavēstīja, ka Krievija ievedusi Donbasā vienu vai divus bataljonus (katrā ir ap 800 karavīru).
Kariņš uzsvēra, ka šobrīd Ukrainai ir nepieciešama visa iespējamā militārā un finansiālā palīdzība no Rietumu puses. Latvijas premjers norāda, ka Eiropas Savienība nolēmusi piešķirt 1,2 miljardus eiro Ukrainai, turklāt atsevišķas dalībvalstis varētu piešķirt vēl papildu līdzekļus.
Vaicāts, vai rietumvalstu paziņotās sankcijas pret Krieviju atturēs Putinu no turpmākas agresijas, Kariņš uzsvēra, ka Rietumu atbilde uz Maskavas rīcību ir ļoti vienota.
"Sankcijas ir koordinētas starp Eiropas Savienību, Lielbritāniju, ASV, Kanādu, Japānu. Tās papildina cita citu un kopumā ir ļoti bargas, jo vērstas gan pret indivīdiem un valsts finansēm, gan pret bankām un "Nord Stream 2" cauruļvadu."
"Šīs sankcijas ir lielākas nekā jebkad agrāk. Nekas tāds netika ieviests, kad Krievija pirms astoņiem gadiem iebruka un okupēja Krimu," teica Kariņš.
Kariņam intervijā "CNN" arīdzan tika uzdots jautājums, vai Putina ambīcijas aprobežojas tikai ar Ukrainas pakļaušanu, vai arī citas Krievijas kaimiņvalstis jūtas apdraudētas.
"Putins ļoti skaidri ir pateicis, ka saskaņā ar savu absurdo vēstures izpratni viņš mēģina atjaunot tādu kā Krievijas impēriju. Eiropā mēs dzīvojam demokrātisku nācijvalstu laikmetā, bet Putins anahroniskā veidā cenšas atjaunot impēriju," secina Kariņš.
"Tā ir milzīga vērtību un ideju sadursme. Putins netic nāciju tiesībām uz pašnoteikšanos. Ja viņš to saka par Ukrainu, tad to pašu var pateikt arī par ikvienu citu Eiropas valsti."
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu.
Eiropas Savienība, ASV un citas valstis jau paziņojušas par jaunām sankcijām pret Krieviju.
