Sarunas laikā politiķiem tika lūgts atstāt mobilos telefonus ārpus zāles, lai nodrošinātu pilnīgu konfidencialitāti. Noslēgumā 27 bloka valstu līderi uzdeva Eiropas Savienības augstajam pārstāvim ārlietās sagatavot ziņojumu ar vairākiem rīcības variantiem turpmāko attiecību veidošanai ar Krieviju. To ir paredzēts izskatīt pēc mēneša.
“Mums ir apbrīnojama vienotība izpratnē, kādā veidā Krievija faktiski ir drauds Eiropas Savienībai, demokrātiskām vērtībām un kā [tā] mūs uzskata par savu pretinieku. Es domāju, ka būs vēl plašas diskusijas par to, ko izvēlēties un īsti kuru ceļu iet, jo tur ir atšķirības. Ja nav atšķirību uztverē, tad ir atšķirīgi viedokļi, ko ar to darīt un kā vajadzētu apieties ar Krieviju,” pastāstīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Saistībā ar Krievijas atbalstīto kaujinieku agresiju Austrumukrainā un Krimas aneksiju Eiropas Savienība (ES), ASV un citas rietumvalstis vērsa sankcijas pret Krieviju, nosakot sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Sankcijas dažām personām aizliedz iebraukt ES, kā arī iesaldē viņu aktīvus, ja tie atrodas ES, tiek ierobežota sadarbība ar noteiktiem uzņēmumiem, kā arī paredzēti citi ierobežojumi.
Rietumvalstu un Krievijas sankciju cīņas sākās pēc tam, kad Krievija 2014. gada martā pēc neatzīta referenduma anektēja Ukrainas pussalu Krimu, bet aprīlī Ukrainas austrumos prokrieviski noskaņoti separātisti pasludināja neatzītas tautas republikas, uz ko Kijeva atbildēja ar pretterorisma operāciju, un konflikts ilgst vēl aizvien.
Uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām Krievija atbildēja ar aizliegumu ievest pārtiku no vairākām rietumvalstīm.
Kopš tā laika abas puses vairākkārt pagarināja un paplašināja savstarpējās sankcijas.
