Lielbritānijā tiks izsludinātas valsts mēroga sēras, kuru laikā karogi tiks nolaisti pusmastā, var tikt ierobežota izklaides un sporta pasākumu rīkošana.
Paredzams, ka karalienes bēres notiks 10 dienas pēc viņas nāves, tātad svētdien, 18. septembrī.
Precīzs bēru datums gan vēl nav paziņots, un iespējams, ka bēres varētu notikt arī 19. septembrī.
Bēru ceremonija notiks Vestminsteras abatijā, pēc tam Elizabetes II zārks tiks pārvests uz Vindzoras pili, kur viņu apbedīs karaļnama apbedījumu kapelā.
Tur jau atdusas Elizabetes II tēvs, māte un māsa, kā arī viņas dzīvesbiedrs princis Filips, kurš aizgāja mūžībā pagājušogad.
Līdz ar Elizabetes II nāvi par jauno Apvienotās Karalistes valdnieku ir kļuvis troņmantnieks princis Čārlzs. Viņa pārstāvji jau paziņojuši, ka viņš būs pazīstams kā karalis Čārlzs III.
Līdz ar to mainīsies arī Lielbritānijas himna, jo "Dievs, sargi karalieni!" vietā turpmāk būs "Dievs, sargi karali!".
Čārlza pasludināšanai par Lielbritānijas karali jānotiek 24 stundu laikā pēc karalienes nāves, bet oficiālā kronēšanas ceremonija varētu notikt krietni vēlāk.
Elizabete II pēc tēva nāves uzņēmās valdnieces pienākumus 1952. gada 6. februārī, bet kronēšanas ceremonija notika pēc vairāk nekā gada, 1953. gada 2. jūnijā.
Čārlzs III kļūs par valsts galvu ne tikai Lielbritānijā, bet arī vēl 14 citās valstīs, kas saglabājušas saiknes ar bijušo koloniālo lielvaru. Šo valstu vidū ir Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda, Jamaika, Bahamu salas u.c.
Kādreiz britu karalim pakļauto valstu saraksts bija daudz garāks, bet par pagaidām pēdējo valsti, kas atteikusies no britu kroņa pakalpojumiem, pagājušogad kļuva Barbadosa, kas tika pasludināta par republiku.
