Vienlaikus pirms šonedēļ gaidāmās ES līderu sanāksmes paliek arvien mazāk laika vienoties par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem, tādēļ ir maz ticams, ka liela daļa no Džonsona ierosinājumiem tiks īstenota. Turklāt pieaug spekulācijas par parlamenta ārkārtas vēlēšanām.
Karaliene Elizabete II savā runā deputātiem uzskaitīja 26 jaunus likumprojektus, kas ietver gan "Brexit" līgumu ar ES, par kuru vēl jāpanāk galīgā vienošanās, gan kriminālsodu un vides aizsardzības likumu grozījumus.
"Manas valdības prioritāte vienmēr ir bijusi nodrošināt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 31.oktobrī," 93 gadus vecā karaliene no troņa parlamenta deputātiem nolasīja valdības ierēdņu sagatavoto tekstu.
"Mana valdība plāno strādāt jaunas partnerības izveidei ar Eiropas Savienību, kas būtu balstīta uz brīvu tirdzniecību un draudzīgu sadarbību," viņa piebilda.
Politikas prioritāšu sarakstā ir likumprojekts par ES Izstāšanās līguma iekļaušanu britu tiesību korpusā, lai gan nedaudz vairāk kā divas nedēļas pirms noteiktā izstāšanās termiņa Džonsons pagaidām vēl nav spējis panākt vienošanos ar bloku.
Šī karalienei bija jau 65. runa, nosakot savas valdības prioritātes. Pati viņa šīs runas neraksta – to autors ir valdība. Tāpēc arī apsolījums padarīt Lielbritāniju par lieliskāko vietu uz pasaules ir vērtējams kā daļa no Borisa Džonsona priekšvēlēšanu kampaņas. Taču skaidrības par to, kā notiks “Brexit”, vēl nav.
Konservatīvās partijas līderis vairākkārt ir uzsvēris, ka "Brexit" ir jānotiek šomēnes. Lielbritānijas pilsoņi 2016.gada jūnijā ar nelielu balsu pārsvaru referendumā nobalsoja par to, ka valstij pēc nepilniem 50 gadiem blokā no ES ir jāizstājas.
Tomēr, ja līdz ceturtdien un piektdien gaidāmajam ES samitam Džonsonam neizdosies panākt vienošanos ar bloka līderiem, visticamāk, viņam būs jālūdz ES pagarināt izstāšanās termiņu, lai novērstu potenciāli postošu bezvienošanās izstāšanos.
Šī nedēļa solās būt izšķiroša, jo ceturtdien tiksies visu Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji un tas ir pēdējais brīdis, lai lūgtu “Brexit” pagarinājumu.
Briselē turpinās tehniskās sarunas starp britu un Eiropas sarunu komandām. Pagājušajā nedēļā pēc britu premjera Borisa Džonsona un īru premjera Leo Varadkara tikšanās likās, ka parādās cerības stariņš – viss liecināja, ka Džonsons ir mazliet piekāpies, bet šobrīd neviens vairs tik pārliecināts nav. Briti, šķiet, nav gatavi piekrist, ka Ziemeļīrija paliek vienotā muitas savienībā ar Eiropu, lai nodrošinātu atvērtu Ziemeļīrijas un Īrijas robežu.
Džonsons par britu premjeru kļuva jūlijā pēc iepriekšējās premjeres Terēzas Mejas atkāpšanās saistībā ar nespēju pārliecināt britu parlamentu, ka panāktā vienošanās ar ES ir labākais iespējamais "Brexit" līgums.
