Īsumā:
- Lībijas vienotības valdība paziņo par pirmo oficiālo Covid-19 gadījumu;
- Bailēs par vīrusa izplatīšanos valstī jau izsludināts ārkārtas stāvoklis un komandantstunda;
- Starptautiski atzītās valdības centienus novērst Covid-19 izplatīšanos izmanto konkurējošā valdība, kas kopš 2019. aprīļa uzsākusi ofensīvu lai iekarotu galvaspilsētu;
- Trauslā vienošanās par uguns pārtraukšanu tiek iedragāta, saasinoties konfliktam, jo īpaši gaisa bombardēšanai;
- Covid-19 pandēmijas ietvaros izziņoto ierobežojumu dēļ Tripolē, kas pēdējo 48 stundu laikā tiek smagi bombardēta, mājas pamest nav atļauts vairāk kā 2 miljoniem iedzīvotāju;
- Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalsta misijas Lībijā nosodījusi pārkāpumus un pieprasa tūlītēju militāru operāciju apturēšanu;
- Globālā pandēmija draud iznīcināt līdzšinējos miera izlīgšanas centienus un ieraut valsti dziļākā konfliktā.
Covid-19 pārvaldība Lībijā
Fajeza al Sarradža vadītās Ziemeļāfrikas valsts Lībijas vienotības valdība otrdien, 24. marta vakarā, paziņoja, ka Lībijā konstatēts pirmais oficiālais Covid-19 gadījums. Saslimušais ir kāds 73 gadus vecs vīrietis, kas nesen atgriezies Lībijas galvaspilsētā Tripolē no Saūda Arābijas. Tomēr neoficiālas figūras lēš, ka patiesais skaitlis valstī ir krietni lielāks par izziņoto vienu gadījumu. Jau iepriekš bailēs par vīrusa izplatīšanos kara izpostītajā valstī kopš 15. marta izsludināts ārkārtas stāvoklis un kopš 22. marta komandantstunda. Kamēr Sarradža valdība apņēmusies novirzīt 360 miljonus ASV dolārus, lai cīnītos ar vīrusa izplatību un atbalstītu kara izpostīto veselības sistēmu, komandieris Halifa Haftars un neoficiālā Lībijas nacionālā armija izmanto mirkli, lai vājinātu Tripoles spējas sevi aizsargāt no militāra ofensīva.
Galvaspilsētā Tripolē pieaug sadursmes
Kopš 2011. gada, kad tika gāzts Lībijas vadītājs Muamars Kadafi, Lībijā turpinās konflikts, kura saasinājums atsākās 2019. gada aprīlī, kad komandiera Halifa Haftara vadītā neoficiālā Lībijas nacionālā armija un tās kaujinieki uzsāka ofensīvu, lai iekarotu valsts galvaspilsētu Tripoli un tādējādi de facto pārņemtu valsts kontroli.
Galvaspilsēta Tripole, kas turpina būt konflikta krustugunīs, ir mājas vairāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju, kam šobrīd Covid-19 ietekmē izsludināto ierobežojumu dēļ nav atļauts pamest mājokļus. Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalsta misijas Lībijā pagaidu vadītāja Stefānija Viljamsa asi nosodījusi gaisa bombardēšanu un pieprasījusi tās tūlītēju pārtraukšanu. Kā viņa norāda, pēdējo 48 stundu laikā ANO atbalsta misija dokumentējusi vairāk nekā 13 uguns pārtraukšanas pārkāpumus, kā rezultāta nogalināti trīs civiliedzīvotāji. Viljamsa aicinājusi Lībijas konfliktējošajām pusēm ievērot starptautiskās cilvēktiesības un apturēt visas militārās operācijas, lai ierobežotu ciešanas un potenciālo vīrusa nekontrolētu izplatīšanos.
Ilgtermiņa vīrusa ietekme uz konfliktiem
Globālā pandēmija, kas šobrīd smagi skar visu pasauli, ilgtermiņā varētu vissmagāk ietekmēt tieši nestabilās, nemieru pārņemtās valstis, tajā skaitā netiešā ietekmē. Konflikti, tajā skaitā Lībijas, kuros iesaistītas starptautiskās krīzes vadības sistēmas, tiks visvairāk skarti līdz ar intereses pārorientēšanos un līdzšinējo mehānismu apstādināšanu. Globālā krīze pastiprināti ietekmēs arī humanitārās palīdzības plūsmas, ierobežojot piekļuvi tiem, kam palīdzība visvairāk nepieciešama, kā arī finansējuma piesaisti un realizāciju. ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs ziņo, ka palīdzība šobrīd Lībijā nepieciešama vairāk nekā 800 tūkstošiem iedzīvotāju, ap 200 tūkstošiem iekšēji pārvietotām personām kā arī vairāk nekā 300 tūkstošiem migrantu un bēgļu. Par spīti globālajai pandēmijai, starptautiska iesaiste konfliktu mazināšanā, jo īpaši politiska un finansiāla, ir nepieciešama, lai novērstu ilgtermiņa politiskos un militāros satricinājumus, kas draud iznīcināt līdzšinējos miera izlīgšanas centienus un ieraut valsti dziļākā konfliktā.
