Kara gadadienā Ukraina apliecina apņēmību turpināt cīņu pret iebrucējiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Ukraina nepadosies līdz brīdim, kamēr nebūs atbrīvotas visas uz laiku Krievijas okupētās teritorijas un netiks saukti pie atbildības visi kara noziegumos vainotie iebrucēji. Ar šādu solījumu piektdien, Krievijas visaptverošā iebrukuma pirmajā gadadienā, ukraiņu tautu uzrunājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kā teica Zelenskis, galvenais ir tas, ka Ukraina ir izturējusi, tā nav padevusies un ir noturējusies. Viņaprāt, Ukraina ir arī palīdzējusi apvienot pasauli, un par to liecina dažādu valstu sniegtā militārā palīdzība Kijivai.

Ukraina nav aizmirsusi par tautiešiem, kas dzīvo zem okupācijas varas

Komentējot situāciju kaujas laukā, Zelenskis atzinis, ka situācija dažādos reģionos ir atšķirīga, vietām tā ir pat ļoti smaga, bet viens no galvenajiem vēstījumiem ir tāds, ka Ukraina ne tikai nevar, bet arī negatavojas padoties vai atkāpties.

"Mēs nekad to nepiedosim. Mēs nenomierināsimies līdz brīdim, kamēr visi Krievijas slepkavas nesaņems pelnīto sodu. Starptautiskā tribunāla sodu. Dieva vai mūsu karavīru sodu. Vai visus kopā.

Es gribu vērsties pie visiem tiem, kuri joprojām gaida, – pie mūsu pilsoņiem, kuri uz laiku atrodas okupācijā. Ukraina nav jūs pametusi, nav par jums aizmirsusi un nav no jums atteikusies. Vienā vai otrā veidā, bet mēs atbrīvosim visas mūsu zemes un atgriezīsim tās Ukrainās sastāvā. Un visiem tiem, kuri ir spiesti atrasties ārzemēs, – mēs darīsim visu, lai jūs atgrieztos Ukrainā."

Zelenskis piebildis, ka cer uz Ukrainas uzvaru jau šajā gadā, sakot, ka līdzīgi kā kara sākumā arī pašlaik galvenais ir izturēt šo dienu un gatavoties nākamajai.

Latvijas Radio speciālkorespondente Indra Sprance no Kijivas ziņo, ka situācija Ukrainas galvaspilsētā ir mierīga. Lai gan pirms kara gadadienas izskanēja bažas par jauniem Krievijas raķešu triecieniem, Kijivā piektdien nav bijusi gaisa trauksme un jauni uzbrukumi. Cilvēkiem gan ir lielas bažas par to, kas gaidāms turpmāk, jo Krievija negrasās pārtraukt agresiju pret Ukrainu.

Ukrainas karavīri piedalās kara gadadienas pasākumā Kijivā
Ukrainas karavīri piedalās kara gadadienas pasākumā Kijivā

Polijas premjers ieradies Kijivā

Ukrainas medijos diezgan plašu rezonansi ir ieguvusi Ukrainas robežsardzes priekšnieka atzīšanās, ka pirms pērnā gada 24. februāra uzbrukums no okupētajām teritorijām un Baltkrievijas puses tika paredzēts, bet no Krimas puses – ne. Iespējams, tieši tāpēc tik ātri ienaidnieka rokās nonāca Hersonas apgabals.

Ukrainas kara gadadiena piektdien pieminēta arī dažādu valstu parlamentos, daudzviet notiek atbalsta akcijas, ēkas tiek izgaismotas Ukrainas karoga krāsās.

Kijivā turpina ierasties dažādu valstu līderi, un piektdien Ukrainas galvaspilsētā viesojās viens no tuvākajiem Ukrainas sabiedrotajiem – Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Paredzams, ka viņš Ukrainas parlamentā izklāstīs arī to vēstījumu, ko pirms dažām dienām Eiropas sabiedrotajiem uzsvēra ASV prezidents Džo Baidens. Proti, Rietumi turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams.

Ķīna nākusi klajā ar miera plānu

Kopīgā paziņojumā arī NATO alianse piektdien ir paziņojusi, ka ir apņēmības pilna savā atbalstā Ukrainai. Alianse uzsver, ka Krievijas centieni salauzt drosmīgo ukraiņu tautu ir neveiksmīgi, tāpēc Krievijai nekavējoties jāpārtrauc nelegālais karš, kas ietekmē globālās pārtikas un energoresursu piegādes. Vienlaikus NATO pieprasa, lai Maskava atbild par pastrādātajiem kara noziegumiem.

Kārtējo reizi izgrozīties centies Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kuram ar Ukrainu ir visai saspīlētas attiecības.

Pēc viņa vārdiem, Maskava uzvarēt nevar, taču kodolvalsti iedzīt stūrī nebūtu prātīgi, jo tas var izraisīt kodolkaru. Pēc Orbāna vārdiem, ir nepieciešamas miera sarunas un pēc iespējas ātrāk.

Uz miera sarunām aicina arī Ķīna, kas piedāvājusi 12 punktu miera plānu kara izbeigšanai Ukrainā, kura pirmais punkts paredz visu valstu suverenitātes ievērošanu, tālāk paredzot arī kodoldrošības un pārtikas drošības garantēšanu, rūpes par iedzīvotājiem utt.

Kā norādījuši ASV Baltā nama pārstāvji, šajā plānā vajadzētu apstāties jau pie pirmā punkta. Proti, ja tiks ievērota Ukrainas suverenitāte un izvesti Krievijas spēki no Ukrainas, karš uzreiz arī beigsies.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti