Kara dēļ mājas pametuši desmitiem tūkstošu Kalnu Karabahas iedzīvotāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Karadarbības pārņemtā Kalnu Karabahas reģiona galvaspilsēta Stepanakerta piedzīvojusi kārtējos postošos uzbrukumus. Bruņotās cīņas starp Armēnijas un Azerbaidžānas spēkiem Kalnu Karabahā ir piespiedušas pamest savas mājas desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju. Gan reģiona lielvaras, gan Eiropas Savienība turpina izplatīt aicinājumus pārtraukt karadarbību.  

ĪSUMĀ:

  • Uz Kalnu Karabahas robežas turpinās Armēnijas un Azerbaidžānas cīņas.
  • Stepanakerta esot piedzīvojusi smagākās apšaudes kopš nedēļas nogales.
  • Karabahas ombuds: mājas ir pametuši 50% reģiona iedzīvotāju.
  • Kalnu Karabahā dzīvo 140 000 cilvēku.
  • ES pārstāvis ārlietās  aicināja Armēniju un Azerbaidžānu izbeigt kaujas. 
  • Irānas prezidents: Konflikts par Kalnu Karabahu var pāraugt plašākā karadarbībā.
  • Putins notikumus nodēvējis par traģēdiju, kas pēc iespējas drīzāk jāizbeidz.

Uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas turpinās intensīvas cīņas starp Armēnijas atbalstītajiem spēkiem un Azerbaidžānas armiju. Diemžēl konflikts vislielākās ciešanas ir radījis civiliedzīvotājiem abās robežas pusēs.

Iepriekšējā naktī separātiskā reģiona galvaspilsēta Stepanakerta esot piedzīvojusi smagākās apšaudes kopš nedēļas nogales.

Kara dēļ mājas pametuši desmitiem tūkstošu Kalnu Karabahas iedzīvotāju
00:00 / 03:24
Lejuplādēt

Neapgaismotajā pilsētā visu nakti gaudojušas sirēnas, kas brīdina iedzīvotājus par artilērijas un raķešu uzbrukumiem. Atskanējušas vairākas spēcīgas eksplozijas. Nopostītas trīs dzīvojamās mājas.

Vismaz viens no šāviņiem esot trāpījis elektrostacijai Stepanakertas ziemeļaustrumos.

No rīta virs pilsētas esot manīti vairāki bezpilotu lidaparāti. Nav ziņu par upuriem.

Ārvalstu žurnālisti vēsta, ka Azerbaidžānas spēku uzbrukumi 50 000 iedzīvotāju lielo Stepanakertu esot pārvērtuši par spoku pilsētu. Vairums iedzīvotāju esot devušies prom, bet palikušie slēpjoties pagrabos.

Armēņu separātistu kontrolētās Kalnu Karabahas cilvēktiesību ombuds Artaks Beglarjans ziņu aģentūrai AFP sacījis, ka kara rezultātā savas mājas ir pametuši aptuveni 50% reģiona iedzīvotāju un 90% sieviešu un bērnu. Kalnu Karabahā dzīvo 140 000 cilvēku.

Iepriekš arī Azerbaidžāna ir ziņojusi par Armēnijas spēku uzbrukumiem apdzīvotajām vietām, tostarp valsts otrai lielākajai pilsētai Gendžei.

Konfliktam ir pievērsta plaša starptautiskā uzmanība.

Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels trešdien, 7. oktobrī, uzstājoties Eiropas Parlamentā, aicināja Armēniju un Azerbaidžānu izbeigt kaujas un risināt konfliktu dialoga ceļā.

“Mūsu pozīcija ir skaidra – karadarbība ir jāaptur. Abām pusēm bez priekšnoteikumiem ir jāiesaistās jēgpilnās sarunās, kādas pēdējo 30 gadu laikā nav notikušas bieži. Konfliktam nevar būt militāri risinājumi, kā arī nevar notikt ārēja iejaukšanās. Situāciju reģionā esmu apspriedis ar Krievijas un Turcijas ārlietu ministriem, jo šīs valstis atrodas tuvāk konfliktam. Es uzsvēru nepieciešamību deeskalēt situāciju. Es arī runāju ar Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministriem, kuriem norādīju, ka nav pieļaujami civiliedzīvotāju upuri,” sacīja Borels.

Irānas prezidents Hasans Rohani trešdien brīdināja, ka Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahu var pāraugt plašākā karadarbībā reģionā.

Viņš ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc tam, kad izskanējušas ziņas par Teherānas militāro atbalstu armēņu separātistiem Kalnu Karabahā. Iepriekš ticis ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīgā devušies Turcijai lojālie kaujinieki no Sīrijas.

Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins notikumus Kalnu Karabahā nodēvējis par traģēdiju, kas pēc iespējas drīzāk esot jāizbeidz.

Krievija šajā konfliktā tiek uzskatīta par Armēnijas sabiedroto, jo abas ir dalībvalstis Maskavas vadītājā Kolektīvās drošības līguma organizācijā. Taču Putins ir paziņojis, ka Krievijai nav pienākums aizstāvēt Armēniju konfliktos ārpus tās starptautiski atzītās teritorijas.

KONTEKSTS:

27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

2. oktobrī Armēnija izteica gatavību sadarboties ar starptautiskajiem starpniekiem, lai strīdīgajā Kalnu Karabahas reģionā panāktu pamieru ar Azerbaidžānu.

3. oktobrī Azerbaidžānas spēki uzsāka jaunu plaša mēroga uzbrukumu Kalnu Karabahai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti