ĪSUMĀ:
- Ārvalstu izlūki: Severodoneckā turpinās sīvas kaujas; abām pusēm, domājams, ir lieli zaudējumi.
- Tāpat kā Mariupoles kauju gaitā, ziņu trūkuma dēļ precīzu ainu par to, kas notiek Severodoneckas kvartālos, iegūt ir grūti.
- Ukrainas prezidents uzskata – Krievija vēlas iznīcināt katru Donbasa pilsētu.
- Saņemtas ziņas, ka Hersonas apgabalā nogalināti vēl divi Krievijas ģenerāļi.
- Ukraina ziņo, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukraina zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.
- Ukrainas prezidents mudina apturēt iespējamu globālu pārtikas krīzi, ko varētu izraisīt Krievija.
- ASV prezidents Baidens paziņo – daudzi "nevēlējās dzirdēt" ASV brīdinājumus pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Jaunākajā Lielbritānijas militārā izlūkdienesta kopsavilkumā par stāvokli Ukrainas frontēs vēstīts, ka Krievijas armija Ukrainā Luhanskas apgabala Severodoneckā nespēj virzīties uz pilsētas dienvidiem. Pilsētā joprojām turpinās sīvas kaujas, kurās abām pusēm, domājams, ir lieli zaudējumi.
Kā mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, Krievija mēģina pilsētas aizstāvju pretestību salauzt ar artilēriju un gaisa triecieniem. Arī ASV domnīca "Kara studiju institūts" jaunākajā situācijas analīzē norādījusi, ka Krievijas karaspēks piektdien turpinājis uzbrukumu Severodoneckai, bet pilnībā ieņemt pilsētu nespēj.
Tāpat kā Mariupoles kauju gaitā, precīzu ainu par to, kas notiek Severodoneckas kvartālos, iegūt ir grūti, jo ziņu pienāk arvien mazāk.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja: "Donbasā turpinās ļoti sīvas cīņas. Es atkārtoju šos vārdus katru dienu: Severodonecka, Lisičanska, Bahmuta, Slovjanska. Es tos atkārtoju, tiekoties ar militārpersonām, ar diplomātiem, runājot ar partnervalstu pārstāvjiem. Krievija vēlas iznīcināt katru Donbasa pilsētu, "katra" nav pārspīlēts. Kā Volnovaha, kā Mariupole. Visas šīs drupas šajās kādreiz laimīgajās pilsētās un krāteri no sprādzieniem – tas ir viss, ko Krievija var dot saviem kaimiņiem, Eiropai un pasaulei.
Ukrainas karaspēks dara visu, lai apturētu okupantu ofensīvu. Cik vien ir iespējams. Tik, cik smagie ieroči un modernā artilērija – viss, ko esam lūguši un turpinām prasīt saviem partneriem – ļauj to darīt."
Tikmēr sarunā ar Lielbritānijas universitāšu studentiem un mācībspēkiem Ukrainas prezidents sacījis, ka Krievija grib izdzēst visas asociācijas par Ukrainu, tās pagātni un kultūru, jo baidās no brīvības.
Hersonas apgabalā Ukrainas aviācija piektdien deva triecienu ienaidnieka atbalsta punktam un pontonu tiltam. Kļuvis zināms, ka triecienā Hersonas apgabalā ir nogalināti arī divi Krievijas ģenerāļi. Viens no viņiem bijis Krievijas Federālā drošības dienesta ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt "referendumu" par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs izteicies, ka
kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.
Pēdējo dienu laikā Ukrainas amatpersonas minējušas, ka ik dienu kaujās krīt vismaz 100 vai vairāk Ukrainas karavīru.
Taču britu raidorganizācija BBC ziņo, ka Krievijas smagās artilērijas uzbrukumi liecina par to, ka Krievijai sāk aptrūkties moderno ieroču un tā liek lietā padomju mantojumu.
Zelenskis mudina pasauli nepieļaut Krievijas izraisītu globālu pārtikas krīzi
Zelenskis arī norādījis, ka Ukraina „nedrīkst ļaut pasaulei novērst uzmanību no tā, kas notiek kaujas laukā”. Ukrainas prezidents mudinājis pastiprināt starptautisko spiedienu, lai izbeigtu Krievijas jūras spēku blokādi Melnās jūras ostās, kas ir apturējusi Ukrainas graudu eksportu, draudot izraisīt globālu pārtikas krīzi.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukraina bija pasaulē lielākā saulespuķu eļļas ražotāja un lielākā kviešu eksportētāja, taču blokādes dēļ joprojām ir iestrēdzis miljoniem tonnu graudu eksporta.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un dažas valstis cenšas atvērt jūras koridoru, lai varētu atsākt eksportu. Zelenskis uzsvēra, ka pasaule saskarsies ar akūtu un smagu pārtikas krīzi un badu daudzās Āzijas un Āfrikas valstīs. Viņaprāt, pārtikas produktu trūkums neizbēgami novedīs pie politiskā haosa, kas var izraisīt daudzu valdību sabrukumu un daudzu politiķu gāšanu.
Baidens: Man bija taisnība par Putina plāniem Ukrainā
Savukārt ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka Zelenskis un daudzi citi "nevēlējās dzirdēt" amerikāņu brīdinājumus pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. "Es zinu, ka daudzi cilvēki domāja, ka es pārspīlēju," sacīja Baidens vizītes laikā Losandželosā .
ASV sāka celt trauksmi par Krievijas gatavošanos iebrukumam Ukrainā krietni pirms 24. februāra, tomēr brīdinājumi tika uztverti ar skepsi un kritiku no dažu Eiropas sabiedroto puses, kuri tolaik uzskatīja, ka ASV sēj paniku.
Uzrunājot uzņēmējus Losandželosas ostā, Baidens arī aizstāvēja līdzšinējo ASV ekonomikas politiku laikā, kad Krievija īsteno karu Ukrainā un Kijivai ir vajadzīga ASV palīdzība. Taču šis ir sarežģīts laiks, jo ASV piedzīvo straujāko inflāciju 40 gadu laikā un milzīgu cenu kāpumu.
“Mēs nekad neesam redzējuši neko līdzīgu Putina uzbrukumiem gan pārtikai, gan gāzei. Amerikai arī jāsaprot, ka mūsu ekonomikai ir unikālas stiprās puses, uz kurām mēs varam balstīties. Darba tirgus ir spēcīgākais kopš Otrā pasaules kara, neskatoties uz inflāciju. Pagājušajā mēnesī mēs esam radījuši vēl 390 000 jaunas darba vietas, un 8 700 000 jaunu darba vietu kopš manas stāšanās amatā. Tas ir visu laiku rekords,” atzīmēja Baidens.
ASV tuvojas vidus termiņa vēlēšanas un tādēļ arvien vairāk spēkā pieņemas kritika, ka lielo inflācijas pieaugumu radījusi Baidena administrācijas pārāk dāsnā palīdzības politika un tajā pašā laikā striktā attieksme pret naftas rūpniekiem.
Indijas ārlietu ministrs: Karš Ukrainā izraisīs bada situācijas
Tikmēr Indijas ārlietu ministrs Subrahmanjams Džaišankars norādīja, ka Ukrainā notiekošais karš ir izraisījis degvielas, pārtikas un mēslošanas līdzekļu krīzi, kas izraisīs bada situācijas un ļoti būtiski ietekmēs inflāciju. Viņš sacījis, ka pārtikas cenu kāpums novedīs pie bada situācijām, bet mēslošanas līdzekļu cenu kāpums pie problēmām, kuru dēļ raža daudzās valstīs būs apdraudēta.
Maija beigās Indija noteica ierobežojumus cukura eksportam, lai nodrošinātu piegādes iekšzemē un samazinātu inflāciju. Savukārt maija vidū Indija aizliedza kviešu eksportu, jo ārkārtīgi karstie laikapstākļi martā negatīvi ietekmējuši ražu. Šāds lēmums izraisīja strauju kviešu cenu kāpumu pasaulē, jo Indija ir pasaulē otrā lielākā kviešu ražotāja.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
