Kaut arī dabas katastrofa piemeklēja gan Sīriju, gan Turciju, Sīrijai klājas īpaši smagi. Zemestrīces skartajā reģionā dzīvo miljoniem bēgļu, kuri karadarbības dēļ pārvietoti un zaudējuši mājas.
Pat pirms zemestrīces situācija lielākajā daļā reģiona bija kritiska. Valsts cīnās ar lielāko holeras uzliesmojumu pēdējo desmit gadu laikā.
Bet gadiem ilgušo uzlidojumu un bombardēšanas rezultātā Sīrijas infrastruktūra bija kļuvusi īpaši trausla, un zemestrīces iespaidā ēkas bruka kā kāršu namiņi.
Tāpat kā Turcijā, arī Sīrijā arvien turpinās izdzīvojušo, kā arī bojāgājušo meklēšana ēku drupās. Abās trūkst resursu šo darbu veikšanai, taču Sīrijā situācija ir īpaši kritiska.
Uz pilsoņu kara izpostīto valsti ir īpaši grūti piegādāt palīdzību, jo tās robežas tiek ļoti stingri kontrolētas. Turklāt zemestrīces skartajā teritorijā par kontroli vienlaikus sacenšas vairāki spēki. Kurdu vadītie un džihādistu spēki, Sīrijas valdība, sīriešu dumpinieki, kā arī Turcijas militārspēki un turku atbalstītie sīriešu dumpinieki. Tādēļ var paiet laiks, līdz valsts saņems jebkādu starptautisko palīdzību. Sīrijas ziemeļrietumi sasniedzami grūti – tikai viena neliela robežas šķērsošanas vieta uz Turcijas robežas. Sīrijas civilās aizsardzības vienības, kas pazīstamas arī kā "Baltās ķiveres", bija pirmie palīdzības spēki, kas reaģēja uz zemestrīces radīto postažu.
"Mūsu komandas cenšas viņus glābt, mēģina glābt cilvēkus. Izglābt visus cilvēkus no gruvešiem, darot visu iespējamo, bet tas mums ir ļoti smags uzdevums. Mums ir vajadzīga palīdzība. Mums vajag, lai starptautiskā sabiedrība kaut ko darītu, palīdzētu mums, lai mūs atbalstītu.
Sīrijas ziemeļrietumi tagad ir katastrofas apgabals. Mums ir vajadzīga palīdzība no visiem, lai glābtu mūsu cilvēkus," sacīja Sīrijas civilās aizsardzības pārstāvis Ismails Alabdallahs.
Valdības kontrolētajos apgabalos ir pieejami valsts neatliekamās palīdzības dienesti, toskait armija un brīvprātīgie studenti. Vietējās slimnīcas ir pārpildītas, bet upuru skaits arvien pieaug.
"Civilā aizsardzība spēja reaģēt efektīvi 20 vai 30 vietās vienlaikus un izvilkt iesprostotos cilvēkus. Bet šodien, runājot par zemestrīci, ir vairāk nekā 700 vietu, kur nepieciešama ātra iejaukšanās. Protams, šajās vietās atrodas civilās aizsardzības vienības, taču ar pieejamo tehniku un aprīkojumu nepietiek, lai paveiktu darbu un ātri izvilktu zem gruvešiem iestrēgušos cilvēkus," klāstīja Sīrijas civilās aizsardzības vadītāja vietnieks Munirs al Mostafa.
Sīrijas valdība lūgusi starptautisku palīdzību, īpaši vēršoties pie ANO dalībvalstīm, Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas un citām humānās palīdzības grupām.
"Situācija patiešām ir ļoti smaga, jūtam sāpes un esam lūguši palīdzību kopš zemestrīces pirmajām stundām. Es zvēru, mēs neplānojam izmantot šos rīkus [citādi], izņemot, lai glābtu tos, kurus var glābt. Godīgi sakot, sasniedzot cilvēku, kurš nomira pirms kādām 15 minūtēm vai pusstundas, mēs tiešām vainojam sevi, sakot, ja mēs būtu pielikuši vairāk pūļu vai ja mūsu rīcībā būtu bijis vairāk aprīkojuma, mēs šo cilvēku būtu izvilkuši dzīvu no gruvešiem," teica Munirs al Mostafa.
Palīdzību ir apsolījušas desmitiem citu valstu, toskait Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita un Katara. Arī Krievija, kas tagad izvērš karu Ukrainā, paziņojusi par palīdzības sniegšanu Sīrijai un turp nosūtījusi savus karavīrus. Krievijai jau ir militāra klātbūtne reģionā, jo tā iesaistījusies pilsoņu karā valdības pusē un savulaik arī smagi bombardēja tagad zemestrīces skarto Alepo pilsētu.
