Zviedrijas parlaments pirmdien, 29. novembrī, valsts premjerministres amatā apstiprināja Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas līderi Magdalēnu Andešsoni. Viņa par valdības vadītāju kļuva atkārtoti, jo pirms nedēļas Andešsone demisionēja tikai dažas stundas pēc apstiprināšanas.
Andešsone pēc kļūšanas par premjeri paziņoja, ka tas ir nozīmīgi ne tikai viņai personīgi, bet arī daudzām zviedru meitenēm un sievietēm.
Pirms simt gadiem Zviedrijā piešķīra vēlēšanu tiesības sievietēm, bet valsts parlamentā ievēlēja piecas deputātes. Vēlāk zviedru sievietes ir ieņēmušas augstus amatus politikā, taču bija jāpaiet gadsimtam, lai sievietei beidzot uzticētu vadīt Zviedrijas valdību.
Šajā ziņā Zviedrija gadiem atpalika no kaimiņvalstīm Somijas, Norvēģijas un Dānijas. Piemēram, Norvēģijā pirmo premjerministri Grū Hārlemu Bruntlandi apstiprināja 1981. gadā. Dānijā un Somijā arī pašlaik valdību vada sievietes.
Politoloģei Jennijai Madestamai ir sava versija par to, kāpēc Zviedrijai tik ilgi bija jāgaida valdības vadītāja sieviete. „Zviedrijā pie varas ilgstoši ir atradusies Sociāldemokrātiskā partija. Tas nozīmē, ka Sociāldemokrātiskās partijas līderi ir ieņēmuši arī premjerministra amatu un viņi ir saglabājuši varu daudzus gadus. Reti ir notikusi partijas vadītāja maiņa un līdz ar to ir ievēlēts jauns premjerministrs. Tas ir viens no apstākļiem, kas ir negatīvi ietekmējis sieviešu pozīcijas. Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad redzam, ka Zviedrijas politikā partijas ir bijušas ļoti, ļoti spēcīgi aktori.
Zviedrijas partijās pastāv kultūra, kas nosaka, ka ir jāpavada ilgstošs laiks organizācijā, lai varētu nokļūt vadošā amatā. Vēsturiski vīriešiem ir bijis daudz vieglāk veidot karjeru partijās,” Madestama sacīja Zviedrijas Radio.
Bijusī Zviedrijas Eiropas Savienības (ES) lietu ministre Birgita Ulsone norādīja uz to, ka divus lielākos politiskos spēkus – sociāldemokrātus un konservatīvo Moderātu partiju – pārsvarā ir vadījuši vīrieši. Ulsone publikācijā portālā „Politico” rakstīja, ka Zviedrijā, tāpat kā citās valstīs, sievietēm politikā ir nācies saskarties ar dubultstandartiem, jo viņām nav piedotas tās kļūdas, kas ir piedotas vīriešiem.
Viņa piebilda, ka šī iemesla dēļ zviedru politiķes bieži izvēlas iesaistīties starptautiskajā politikā, nevis iekšpolitikā.
Politoloģe Madestama atgādināja, ka iepriekš tikai divas sievietes ir bijušas tuvu tam, lai kļūtu var Zviedrijas valdības vadītājām. Viena no viņām bija kādreizējā sociāldemokrātu līdere Mona Salīna, bet otra – Moderātu partijas bijusī priekšsēdētāja Anna Kinberga-Batra.
„Šīs abas sievietes amatus ieņēma ļoti īsu laiku, salīdzinot ar to, cik ilgi parasti Zviedrijas partiju līderi saglabā posteni. Daži apgalvo, ka viņas bija sliktas līderes un nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Ja ņemam par piemēru kritiku, kas tika veltīta Annai Kinbergai-Batrai kā Moderātu partijas līderei, tad to nevar saistīt ne ar ko citu, kā vien ar to, ka viņa bija sieviete un partija to nespēja pieņemt. Kritika bija daudz personīgāka nekā tad, ja kritizētu partijas līderi vīrieti,” uzskata Madestama.
Bijusī Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma uzskata, ka Andešsones apstiprināšana premjeres amatā palīdzēs jaunām sievietēm apzināties, ka ir iespējams sasniegt augstākos politiskos amatus.
