Viņš skaidroja, ka Kanādas karavīri Latvijā atradīsies tik ilgi, cik vien ilgi Krievija radīs bažas par stabilitāti pasaulē un neatgriezīsies pie cieņpilnām attiecībām ar saviem kaimiņiem.
Dions uzsver, ka Kanāda ir daļa no NATO un tai ir jāatsaucas NATO 5.pantam, kas paredz aizsargāt citas NATO dalībvalstis. Viņaprāt, šobrīd ir svarīgi kārtīgi izplānot Kanādas un citu sabiedroto spēku ienākšanu Latvijā – neesot gan nekādu šaubu, ka tas tiks izdarīts lieliski.
Ministrs arī norāda, ka Baltijas valstu vēlme redzēt NATO spēkus savā valstī ir saprotama – jo īpaši pēc notikumiem Ukrainā. „Taču reizē būs arī dialogs [ar Krieviju], lai nodrošinātu dienu, kad tas viss vairs nebūs vajadzīgs,” sacīja Dions. Dialogs arī nepieciešams tādēļ, lai Krievija saprastu, ka NATO nav nolūka uzbrukt Krievijai – arī tas būs solis pretī tam, lai Krievija pret saviem kaimiņiem izturētos ar cieņu.
Vaicāts, vai Kanādas iedzīvotāji saprot, kāpēc karavīriem ir jādodas uz Latviju – Dions atbild, ka kanādieši „es domāju, ka būs lepni”, ka var atsaukties palīdzības aicinājumam. Turklāt Kanāda allaž ir bijusi par Latvijas neatkarību – vēl 20. gadsimta sākumā.
Jau vēstīts, ka NATO dalībvalstu līderi alianses samitā pagājušajā nedēļā vienojās par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā - Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas.
Četrās valstīs tiks izvietoti kaujas grupas: ASV vadīs bataljonu Polijā, Lielbritānija - Igaunijā, Vācija - Lietuvā un Kanāda – Latvijā.
