Sadaļas Sadaļas

Kanādā plašumā vēršas pamattautu bērnu masu kapu skandāls

Kopš šī gada maija, kad Kanādā kādas bijušās internātskolas teritorijā tika atrasti pamatiedzīvotāju bērnu masu kapi, valstī izskan arvien asāki aicinājumi valstij un katoļu baznīcai izvirzīt kriminālapsūdzības par noziegumiem pret cilvēci un genocīdu. Tikmēr mediji vēsta, ka daudzi Kanādas katoļi apsverot iespēju pamest baznīcu. Kopš maija vairāku katoļu baznīcas pārvaldībā esošu internātskolu teritorijās atrasti vairāk nekā 1000 masu kapi un ar šo skandālu tiek saistītas arī vairākas katoļu baznīcu dedzināšanas. 

Kanādā plašumā vēršas pamattautu bērnu masu kapu skandālsRihards Plūme

Maija beigās Kemlūpsas pilsētā Kanādā, vietā, kur no 1890. līdz 1978.gadam atradās katoļu baznīcas pārvaldīta skola, tika uziets masu kaps. Tajā atrada 215 indiāņu bērnu mirstīgās atliekas. Šajā internātā mācījās un dzīvoja no Kanādas pamatiedzīvotāju ģimenēm izņemtie bērni, kurus valsts vēlējās asimilēt. Šī internātskola bija tikai viena no 139 šādām iestādēm. Laikā no 1863. līdz 1998.gadam šādās iestādēs uzturējušies vairāk nekā 150 000 Kanādas pamattautu kopienas bērnu. Vairāk nekā pusi no internātskolām pārvaldīja katoļu baznīca, bet daļa skolu atradās valsts paspārnē. Tajās bija izplatīta direktoru un skolotāju īstenota seksuāla un fiziska vardarbība. 80-gadīgā Florence Sparvjēra reiz bija šādas skolas iemītniece.

“Tajā laikā, ja vecāki nevēlējās sūtīt savus bērnus internātskolā, vienam no viņiem bija jāiet cietumā. Viņi bija ļoti nosodoši attiecībā uz mūsu cilvēkiem. Viņi teica, ka mūsu cilvēkiem, mūsu vecākiem un vecvecākiem nav iespējams būt ticīgiem, jo mēs visi esot pagāni,” stāstīja Sparvjēra.

Saskaņā ar Kanādas Patiesības un izlīguma komisijas datiem skolās no slimībām un vardarbības nomira vairāk nekā 4000 skolēnu, taču tagad šķiet, ka šis skaitlis, visticamāk, pieaugs. Eksperti domā, ka mirušo bērnu skaits varētu sasniegt pat 15 000.

Sāpīgās ziņas par atradumu mudināja vairākas pamatiedzīvotāju kopienas pārmeklēt bijušo internātskolu teritorijas. Pēc pirmā atklājuma maijā indiāņu bērnu masu kapi tika atrasti vēl citu internātskolu teritorijās. Jūnijā Kanādas provincē Saskačevanā tika atrasts masu kaps ar 751 mirušo, bet vēl vēlāk Britu Kolumbijas provincē – kaps ar 182 mirušajiem. Kopumā atrastas jau vairāk nekā 1000 pamatiedzīvotāju mirstīgās atliekas, no kuriem absolūti lielākā daļa ir bērni. 

Pamatiedzīvotāju pārstāvis Kadmuss Delormē akcentēja: “Šīs ir neatzīmētas kapavietas. Kapu pieminekļu aizvākšana šajā valstī ir noziegums. Un mēs šīs vietas uztveram kā nozieguma vietas. Mums visiem jānoliek malā sava vienaldzība un rasisms, kas neļauj atzīt šīs valsts patiesību, kas saistīta ar pamatiedzīvotājiem.”

Pamatiedzīvotāju bērnu masu kapu skandālam vēršoties plašumā, dažu nedēļu laikā Kanādā nodegušas vismaz septiņas katoļu baznīcas. Šie incidenti tiek saistīti ar masu kapu atrašanu. Arī policija uzsvērusi, ka ugunsgrēki uzskatāmi par aizdomīgiem. Vairākas baznīcas arī tika notrieptas ar asinīm, sarkanu vai oranžu krāsu un pie dažu dievnamu ieejām tika novietoti dzīvnieku izbāzeņi. 

Lai gan 2015. gadā Kanādas varas iestādes pamattautu piespiedu asimilāciju atzina par kultūras genocīdu un 2017. gadā Kanādas valdība oficiāli atvainojās valsts indiāņu kopienai, jaunie atklājumi atkal izsaukuši sabiedrības, īpaši pamatiedzīvotāju dusmas. 

Kanādas iedzīvotāji arvien uzstājīgāk aicina pret valsti un katoļu baznīcu izvirzīt kriminālapsūdzības par noziegumiem pret cilvēci un genocīdu. Taču nedz valdība, nedz katoļu baznīca atbildību uzņemties nevēlas. 

Jūnija beigās Kanādas premjers Džastins Trudo atvainojās par asimilācijas “kaitīgo valdības politiku”. Vienlaikus viņš aicinājis atvainoties arī pāvestu Francisku.

Trudo norādīja: “Es esmu personīgi un tieši runājis ar viņa Svētību pāvestu Francisku, lai viņam darītu zināmu, cik svarīgi ir ne tikai tas, lai viņš atvainotos, bet, lai viņš atvainotos pamatiedzīvotājiem Kanādā. Es zinu, ka katoļu baznīcas vadība vēro un ir ļoti aktīvi iesaistīta attiecībā uz to, kādi nākamie soļi varētu tikt sperti.”

Nacionāla mēroga izmeklēšanu valdība joprojām nav uzsākusi, līdz ar to amatpersonu atvainošanās cilvēku acīs problēmu nerisina. Savukārt katoļu baznīca līdz šim nav formāli atvainojusies. Pāvests paudis, ka ir tuvs ar Kanādas cilvēkiem šajos notikumos, tomēr atvainošanās nav sekojusi. Tikmēr mediji vēsta, ka daudzi Kanādas katoļi, kas baznīcai kalpojuši ilgus gadus, apsverot iespēju pamest baznīcu.

Atklājumi aizēnoja arī jūlija sākumā notiekošos valsts svētkus jeb Kanādas dienu. Vairākas pilsētas neseno notikumu ēnā atcēla svētku pasākumus un daudzi iedzīvotāji vēlējās, lai valdība tos atceļ visā valstī, tomēr tas nenotika. Premjers atzina, ka ne visiem šī diena ir svētki. Visā valstī notika mītiņi pamatiedzīvotāju atbalstam. Toronto un arī Otavā ielās izgājušie cilvēki bija uzvilkuši oranžus kreklus un turēja rokās vairākus saukļus, piemēram, “Genocīdā nav lepnuma”. Savukārt Monreālā, kur ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, bija redzami uzraksti ar tekstu “Priecīgu nolieguma dienu”. Tikmēr gājiena laikā Vinipegā tika nogāztas karalienes Viktorijas un karalienes Elizabetes II statujas.

Notikušais jau izraisījis ne tikai plašu sašutuma vētru Kanādā, bet arī starptautisku reakciju. Piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija mudinājusi Kanādas varasiestādes veikt mirstīgo atlieku tiesu ekspertīzi, lai noskaidrotu bērnu nāves apstākļus un identitāti, kā arī saukt pie atbildības iespējamos vainīgos, ja viņi vēl ir dzīvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt