Panorāma

Kanādas vēstnieks Latvijā: jūsu drošība ir mūsu drošība

Panorāma

Panorāma

Kanāda uzņemas vadošo lomu rūpēs par drošību Latvijā

Kanāda apstiprina savu karavīru izvietošanu Latvijā

Tuvākajā laikā Latvijā ieradīsies Kanādas armijas kaujas grupa, kas NATO aizsardzības programmas ietvaros uzturēsies Baltijā, lai atturētu Krieviju no tālākas iespējamās ekspansijas, piektdien, 8.jūlijā, NATO samita laikā Varšavā apstiprinājis Kanādas premjers Džastins Trudo, vēsta CBC.

Turklāt Kanādas valdība nolēmusi uz Eiropu nosūtīt sešus CF-18 iznīcinātājus, lai tās sargātu arī Baltijas gaisa telpu. Nav gan zināms, vai visas lidmašīnas tiks dislocētas Baltijā. Tāpat Eiropā būs Kanādas armijas fregate, kas kopš 2014.gada atrodas Vidusjūrā.

Kanāda paudusi, ka uz Latviju varētu nosūtīt apmēram 450 karavīru, kā arī armijas transporta līdzekļus. Ģenerālis Džonatans Vonss norādījis, ka kopā ar sabiedroto spēkiem NATO spēku grupā varētu būt ap 1000 kareivju, vēsta Blackburnnews.com.

Vonss sacījis, ka tik liels kareivju neradīs draudus Krievijai, taču būs gana, lai atturētu to no jebkādas agresijas.

„Kanāda pasaulē rīkojas stingri un konstruktīvi,” rakstiskā ziņojumā vēsta Trudo.

Latvijas valsts institūcijas un Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau pauduši gandarījumu par Kanādas lēmumu. Vējonis gan uzreiz atgādinājis, ka Latvijai ir arī savi pienākumi savas aizsardzības stiprināšanā. "Mēs ieguldām Latvijas aizsardzībā un stiprinām savas aizsardzības spējas, bet mums ir ļoti būtiski, ka aliansē ir vienprātīgs atbalsts mūsu reģionam.

Svarīgi arī pašiem būt konsekventiem jautājumā par ieguldījumiem aizsardzībā. Mēs nedrīkstam atkāpties no mērķa līdz 2018. gadam sasniegt 2 % no IKP valsts aizsardzībai," norāda Valsts prezidents.

Latvijas Ārlietu ministrija paziņojumā medijiem norāda, ka apsveic Trudo paziņojumu un „uzņemoties NATO bataljona lieluma daudznacionālās kaujas grupas vadību Latvijā, kļūstot par vienu no četrām ietvarnācijām, kas veidos daļu no Alianses paplašinātās klātbūtnes Austrumeiropā”.

Paredzams, ka pēc Varšavas samita Latviju apmeklēs arī Kanādas ārlietu ministrs Stefans Dions.

Kanādas lēmumu kā ļoti nozīmīgu sarunā ar Latvijas Radio apliecināja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”).

„Tas ir ļoti nozīmīgs Kanādas solis, lai stiprinātu drošību Latvijā un Baltijā”, kas apliecina, ka Kanāda nopietni uztver NATO 5.paragrāfa būtību, norādīja ministrs.

5.paragrāfs paredz, ka uzbrukums kādai no NATO valstīm ir uzbrukums visam NATO blokam. Rinkēvičs arī norādīja, ka Kanāda nebūs vienīgā valsts, kas sūtīs savus karavīrus uz Baltiju. Paredzams, ka drīz sekos arī citu valstu paziņojumi.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") par Kanādas lēmumu sūtīt savus spēkus uz Baltiju

Atzinību izteicis arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). "Esmu gandarīts par Kanādas lēmumu uzņemties daudznacionālās kaujas grupas vadību Latvijā," uzsver Bergmanis. Viņš atgādina, ka Kanāda bija viena no pirmajām valstīm līdzās ASV, kas pēc 2014.gada martā veiktās Krimas aneksijas un drošības situācijas izmaiņām Eiropā operācijas "Reassurance" ietvaros jau 2014.gada pavasarī nosūtīja Sauszemes spēku karavīru rotu uz Eiropu, kā arī sešus iznīcinātājus "CF-18" dalībai NATO patrulēšanas operācijā gaisa telpā virs Baltijas.

Arī Bergmanis atkārto jau Vējoņa norādīto attiecībā uz Latvijas saistībām. "NATO samita lēmumi gan neatcels mūsu saistības. Tieši otrādi, lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanas, kā arī jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tostarp militāro mācību infrastruktūra, lai varētu uzņemt sabiedrotos," atgādina ministrs.

„Šī ir Latvijai vēsturiska diena. Tas ir brīdis, kad gan Latvija, gan visa Austrumeiropa paliek drošāka,” uzsver Bergmanis. Viņš norādīja, ka vēl jātiek skaidrībā, kā Kanāda uzturēsies un trenēsies Latvijā. Paredzams, ka vēl ar Kanādu notiks sarunas par to, kāda veida vienības Latvijā ieradīsies un kā vajadzēs palīdzēt Kanādai, lai sekmētu tās ierašanos Latvijā.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) par Kanādas spēkiem Latvijā

Jau iepriekš bija ziņots, ka Kanāda apsver savu karavīru sūtīšanu uz Baltijas valstīm NATO programmas Austrumeiropas aizsardzībā ietvaros.

Bažas par Baltijas drošību sākas pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas - pussala pieder Ukrainai. Pēcāk Krieviju atbalstoši kaujinieki sāka pārņemt plašas teritorijas Ukrainas austrumos līdz sastapās ar Ukrainas armijas pretestību. Patlabn tiek lēsts, ka karā Ukrainas austrumos dzīvības zaudējuši teju 10 000 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt