Dienas ziņas

Eksperti aicina nojaukt 69 padomju laika objektus

Dienas ziņas

Pašvaldībās sāk ukraiņu izlikšanu no tūrisma mītnēm

Kanādas premjers: Papildu kanādiešu karavīri Latvijā būs

Kanāda apsola stiprināt savu militāro kontingentu Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Spānijas galvaspilsētā Madridē ceturtdien noslēdzies NATO samits, kas atnesa Somijai un Zviedrijai ļoti gaidīto uzaicinājumu pievienoties aliansei, kā arī jaunu NATO stratēģiju nākamajiem desmit gadiem, kurā Krievija atzīta par galveno apdraudējumu NATO dalībvalstīm, bet Ķīna – par nopietnu izaicinājumu.

Daudz izskan vērtējumi, ka šī samita retorika, tai skaitā stratēģijā atklāti ierakstot, ka galvenais drauds ir Krievija, atgādinot aukstā kara laikus un konfrontāciju starp Rietumiem un PSRS. Madrides samita laikā ne vienreiz vien izskanēja – šis ir nevis aukstais karš, bet gan pavisam reāls un karsts karš, ko Krievija sākusi pret Ukrainu. NATO atkārtoti uzsvēra, ka atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams.

NATO plāno stiprināt arī citu Austrumeiropas reģiona valstu drošību, lai Krievijai neienāktu prātā sarīkot vēl kādu "speciālo operāciju" pret kādu no kaimiņvalstīm.

NATO apņemas septiņkārtīgi palielināt NATO ātrās reaģēšanas spēkus no 40 000 karavīru uz 300 000. Tāpat tiks izveidota pirmā pastāvīgā ASV bāze alianses austrumu flangā, jauns ASV armijas korpusa štābs Polijā.

ASV karavīru skaits reģionā tiks palielināts 100 000 līdz 120 000. Pēc Otrā pasaules kara ASV spēki Eiropā aukstā kara laikā sasniedza aptuveni 300 000 karavīru.

"Pirms kara sākuma es teicu Putinam, ka, ja viņš iebruks Ukrainā, NATO ne tikai kļūs stiprāka, bet arī vienotāka," vēsta ASV prezidents Džo Baidens.

"Un mēs redzēsim, ka pasaulē demokrātijas stāsies pretī agresijai un aizstāvēs uz noteikumiem balstītu kārtību. Tas ir tieši tas, ko mēs redzam šodien. Šis samits bija par mūsu alianses stiprināšanu, mūsdienu pasaules izaicinājumiem un draudiem, ar kuriem mēs saskarsimies nākotnē."

Svarīgs samita iznākums ir arī uzaicinājums Somijai un Zviedrijai pievienoties aliansei, kā arī jaunā NATO stratēģija, kurā alianse atteikusies no jebkādām ilūzijām par partnerību ar Maskavu.

Baltijai svarīgs lēmums ir par NATO daudznacionālo kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim katrā valstī.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir gandarīts par sanāksmē panākto. Viņš sacīja, ka drīzumā ir gaidāma tikšanās starp Kanādas un pārējo Latvijā izvietotā NATO karaspēka valstu pārstāvjiem par to, lai izlemtu, kā tiks veidota brigāde. Pabriks sacīja, ka ekipējums šobrīd ir svarīgāks nekā karavīru skaits.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks par sadarbību ar Kanādu
00:00 / 00:32
Lejuplādēt

"Skatoties no bruņoto spēku viedokļa, no mūsu valsts aizsardzības sistēmas viedokļa, mums pat nedaudz svarīgāks jautājums ir par ekipējuma savlaicīgu piegādi un uzturēšanu Latvijā.

Jo pašlaik mums pēc būtības jau diezgan lieli spēki vairāk vai mazāk uzturas Latvijā. Pēc mūsu aprēķiniem šajā mirklī tā ir vismaz pusbrigāde. Bet mēs gribētu vairāk redzēt ekipējumu. Līdz ar to mēs savā sistēmā esam piegājuši nedaudz savādāk, runājot ar kanādiešiem."

Lielbritānija igauņiem ir apsolījusi papildu 1000 karavīrus. Lietuva par precīzu skaitu ar Vāciju vēl nav vienojusies, bet gaidāms, ka vācu karavīri Lietuvā neatradīsies visu laiku. 

Kanāda pagaidām savas kārtis neatklāj, atrunājoties, ka NATO spēku kaujas grupā, kas ir Latvijā, ir 10 valstis, un vispirms jāsaprot, cik katra valsts gatava dot.

Kanādas premjers Džastins Trudo par militāro sadarbību ar Latviju
00:00 / 00:24
Lejuplādēt

Kanādas vadītajā grupā Latvijā šobrīd ir gandrīz 2000 karavīru, no kuriem – 700 kanādieši, bet brigāde parasti ir 3000 līdz 5000 karavīru liela.

"Tas nav tikai par skaitu, tas ir arī par spējām, infrastruktūru, aprīkojumu, spēju nodrošināt, ka viss funkcionē valstī, kur viņi atrodas," norāda Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda.

"Spēja strādāt kopā nevainojami un papildinoši ir tas, kas pirmo reizi Latvijā tiek darīts ļoti konkrētā un īpašā veidā. Mēs bijām ļoti gandarīti parakstīt vienošanos par plānu turpināt un palielināt savu klātbūtni Latvijā, bet tas, protams, ietver darbu ar partneriem, lai nodrošinātu, ka mēs šos plānus īstenojam pareizi – par to vakar vienojāmies ar Latvijas valdību," teica Kanādas premjers Džastins Trudo.

Vai tas nozīmē, ka papildu kanādiešu karavīri uz Latviju nebrauks? "Būs vēl," sola Trudo.

Madrides samita laikā 22 NATO dalībvalstu, arī Latvijas, līderi izveidoja NATO Inovāciju fondu. Plānots, ka tas 15 gadu laikā palīdzēs ieviest dzīvē jaunas ar drošību saistītas tehnoloģijas, tā stiprinot aliansi.

Fonds ieguldīs 1 miljardu eiro jaunuzņēmumos un citos riska kapitāla fondos, kas izstrādā NATO prioritārās divējāda lietojuma topošās tehnoloģijas – kā piemēram, mākslīgais intelekts, lielu datu apstrāde, kvantu iespējotas tehnoloģijas, biotehnoloģija un cilvēku uzlabošana, jauni materiāli un jauni enerģijas veidi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti