Ja Kamerona iecere izdosies, tas skars arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri strādā un dzīvo Lielbritānijā.
Enerģijas pilnais neseno britu vēlēšanu uzvarētājs Kamerons kļuva par vienu no lielākajiem Austrumu partnerības samita notikumiem. Lai kaut nedaudz attaisnotu sev pievērsto uzmanību par labu Latvijas prezidentūrai un attiecībām ar Austrumu partnerības valstīm, viņš tikšanās sāka arī ar Latvijas pieminēšanu.
"Mūsu piegājienu noteiks šo valstu iedzīvotāju vēlmes. Taču arī mūsu nacionālajās interesēs ir, lai šīm valstīm ir spēcīgas un veiksmīgas ekonomikas, spēcīgas un veiksmīgas valdības. Nav runa par sacensību ar Krieviju. Mēs nespiežam Austrumu partnerus veikt izvēli starp saviem kaimiņiem," sacīja Kamerons.
"Runa ir par vērtībām, kas tādas valstis kā Latviju pirms 25 gadiem aizveda pie neatkarības un panākumiem. Tās ir vērtības, par kurām esam cīnījušies, kuras mēs lolojam un kas veido mūsu sabiedrību un labklājību," norādīja Lielbritānijas premjers.
Starp citu, britu valdības vadītāja teiktais nav tikai vārdi; viņš piektdien paziņoja par trīs ar pusi miljonu piešķīrumu desmit projektiem Moldovā, Gruzijā un Ukrainā publiskās pārvaldības un mediju vides jomā.
Tiesa, dažas minūtes vēlāk sekoja īstais iemesls, kādēļ vadošie britu un Eiropas mediji drūzmējās, lai satiktu Kameronu — iecere nepilnu divu gadu laikā pārskatīt Lielbritānijas attiecības ar ES un referendumā pavaicāt britiem, vai, panākot prasītās pārmaiņas, tie vēlas arī turpmāk palikt ES.
Vaicāts, vai viņu nemulsina iespējamais citu Eiropas līderu aizkaitinājums ar britu iecerēm, enerģiskais premjers atbildēja, ka ir tam gatavs. "Neteikšu, ka mani ierodoties sagaidīja mīlestības lavīna, taču bija daudzi, kas mani apsveica ar vēlēšanu rezultātiem. Runājām par to, ka ar lielām cerībām raugāmies uz turpmāku sadarbību," pauda Kamerons.
"ES darbojas tādējādi, ka, ja valstij ir kādas problēmas vai grūtības, tai jāspēj tās celt galdā un runāt par tām. Kad Vācijai bija problēmas ar to, kā darbojas eirozona, tika ierosinātas līgumu izmaiņas, par tām vienojās un tās pieņēma. Mans arguments – tagad līdzīgā stāvoklī ir Lielbritānija," uzsvēra premjers.
Savukārt vaicāts, ko tieši Lielbritānija sev par labu grib grozīt līgumos ar ES, Kamerons uzsver neierobežoto darba spēku kustību un brīvo piekļuvi britu dāsnajam labklājības grozam. "Runājot par sociālo nodrošinājumu, ir jābūt iespējamam īstenot reformas, kas gluži vienkārši izriet no veselā saprāta. Pat nerunājot par visu citu, vispirms jāveic iemaksas sistēmā, pirms sākt no tās kaut ko saņemt," norādīja Kamerons. "Ja ierodaties strādāt Lielbritānijā, bet mājās paliek ģimene, nevar būt tā, ka piepeši saņemat dāsnus maksājumus par bērniem, kādi tie ir Lielbritānijā, lai gan jūsu ģimenei nav tik augsts izmaksu līmenis, kāds ir britu ģimenēm," viņš sacīja.
"Nedomāju, ka brīvā kustība ES nozīmēja kustību tādos apmēros. Mēs runājam par tādiem apmēriem, ka viens no deviņiem, varbūt viens no desmit, bet varbūt pat viens no astoņiem lietuviešiem dzīvo Lielbritānijā. Tā ir ļoti liela kustība. Ļoti, ļoti liela. Daudz lielāka, nekā tika iecerēts," uzsvēra Kamerons.
Oficiālā Londona uzsver — nav runa par to, ka britiem būtu jāizvēlās starp pašreizējo stāvokli vai izstāšanos no ES. Vispirms ir jāmaina stāvoklis un attiecības, bet pēc tam jāpiedāvā izvēlēties, turklāt tas jāpagūst izdarīt vēl līdz 2017.gada beigām.
