Kamerons vēlas panākt lielāku ES decentralizāciju un attiecību pārskatīšanu starp Briseles institūcijām un ārpus eirozonas esošām dalībvalstīm. Viņš arī sola, ka uzvaras gadījumā nākamā gada vēlēšanās viņa Konservatīvā partija ierosinās referendumu par turpmāko dalību ES.
Preses konferencē jautāts par britu plāniem pārskatīt attiecības ar kopienu un rīkot referendumu par dalību Eiropas Savienībā, Francijas prezidents lika noprast, ka nākotnē varētu būt atvērts kopienas līgumu pārskatīšanai, lai nodrošinātu, ka eirozona „ir labāk koordinēta un labāk integrēta".
Tomēr viņš uzsvēra, ka ES līgumu pārskatīšanu šobrīd neuzskata par prioritāti. Tajā pašā laikā Olands norādīja, ka respektē Lielbritānijas tiesības rīkot referendumu, bet piebilda, ka „britu izvēli nevar uzspiest pārējai Eiropai”.
„Francija cer, ka Lielbritānija paliks ES. Francija vēlas efektīvāku savienību, kas sasniedz mērķus, ko mēs uzskatām par svarīgiem. Taču mēs uzskatām, ka līguma pārskatīšana pašlaik nav prioritāte,” teica Olands.
Savas Konservatīvo partijas eiropskeptiskā spārna spiediena rezultātā Kamerons ir apsolījis referendumu 2017.gadā par valsts dalību ES, protams, ar nosacījumu, ka viņa partija uzvar nākamgad paredzētajās parlamenta vēlēšanās. Konservatīvie uzskata, ka Briseles un Londonas attiecību pārskatīšanas rezultātā, kas pēdējai varētu dot vairāk teikšanas attiecībā uz imigrāciju un tieslietām, būs nepieciešamas izmaiņas kopienas līgumos.
Kamerons uz Francijas prezidenta komentāriem reaģēja, paziņojot, ka tomēr ir pārliecināts par izmaiņu panākšanu, un uzstāja, ka referendums 2017.gadā notiks. Viņš atkārtoja, ka tas ir veids, kā Eiropai kļūt konkurētspējīgākai.
„Mana nostāja joprojām pilnīgi noteikti ir tāda, ka mēs vēlamies šīs izmaiņas, mēs vēlamies pārrunāt [attiecības ar ES], un šajās sarunās tiks iekļauti līgumu izmaiņu elementi. Un tad līdz 2017.gada beigām Lielbritānijā būs referendums par palikšanu vai izstāšanos. Cilvēkiem ir jāzina, ka mēs to panāksim. Es uzskatu, ka tas tiks izdarīts, un tas būs svarīgi gan Eiropai, gan Lielbritānijai. Jo es vēlos, lai Lielbritānija nobalso par būšanu reformētas ES sastāvā,” teica Kamerons.
Neskatoties uz viedokļu atšķirībām šajā jautājumā, Francijas un Lielbritānijas līderi divu stundu ilgajās sarunās vienojās par valstu sadarbību aizsardzībā, enerģētikas un zinātnes jomā, piemēram, par pretkuģu raķešu kopīgu iegādi.
