Kamerons veidos fondu Austrumeiropas un Balkānu cīņai ar Krievijas ietekmi

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pavēstījis, ka veidos fondu, kas palīdzēs Austrumeiropas un Balkānu valstīm pretoties Krievijas ietekmei un spiedienam. Britu līderis to paziņojis Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksmē Briselē.

Lielbritānija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas viskritiskāk līdz šim vērsusies pret Krievijas agresiju Ukrainā un brīdinājusi par apdraudējumu Baltijai.

"Labas pārvaldības fonds” - tā dēvēs jauno palīdzības programmu, ko Lielbritānija atver vairākām bijušajām PSRS republikām un Balkānu valstīm, lai palīdzētu cīnīties ar Krievijas varas spiedienu.  Kamerons pavēstījis, ka fondā ieplūdīs 20 miljoni mārciņu jeb teju 28 miljoni eiro un tā nolūks būs atbalstīt ekonomiku, pārvaldību un institūcijas.

Fonds plāno palīdzību Moldovai, Gruzijai, arī Balkānu valstīm Bosnijai un Hercegovinai un Serbijai, taču ievērojama daļa līdzekļu - aptuveni pieci miljoni mārciņu jeb septiņi miljoni eiro - jau tagad būs paredzēti Ukrainai. Britu valdības pārstāvji ir norādījuši, ka tieši vājā valsts pārvaldība un korupcija ir tie Ukrainas pelēkie punkti, kurus Kremlis izmantojis, lai audzētu savu ietekmi un radītu nestabilitāti valstī.

Izdevums „EurActive” vēsta, ka Lielbritānija mudina arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis rīkoties līdzīgi un veidot šādus atbalsta fondus, un par šādu ieceri īpaši atsaucīgas esot bijušas Ziemeļvalstis.

Lielbritānijai jau ir pieredze ar līdzīgu atbalsta fondu veidošanu, jo vēl 1989. gadā, brūkot PSRS sistēmai, toreizējā Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere radīja īpašu programmu, kas vēlāk palīdzēja bijušajām komunisma bloka valstīm pārorientēties uz tirgus ekonomiku.

Tagad Lielbritānijas jaunā palīdzības fonda tālākā dzīve būs visai atkarīga no vēlēšanām, kas gaidāmas jau maija sākumā. Mediji lēš, ka šī, iespējams, bija pēdējā Eiropas Savienības līderu sanāksme pašreizējam premjerministram, konservatīvajam Deividam Kameronam, kuram vēlēšanās būs jāizcīna smaga cīņa ar valstī arvien augošo eiroskepticismu. Tiesa, Kamerons ir apsolījis uzvaras gadījumā 2017. gadā sarīkot referendumu par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību, kuru daudzi redz kā iespēju britu vēlētājiem izlemt par izstāšanos no ES.

Lielbritānija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas viskritiskāk līdz šim vērsusies pret Krievijas agresiju Ukrainā un brīdinājusi par apdraudējumu Baltijai, un to darījuši gan politiķi, gan žurnālisti, gan analītiķi.

Arī šo jauno Lielbritānijas ieceri – atbalsta fondu - eksperti vērtē kā cīņu par ietekmi teritorijā, kura ir atvērta demokrātiskām izmaiņām, taču kurā arvien spēcīgi darbojas bijušā komunisma bloka ideoloģiskais mantojums un savu ietekmi turpina nostiprināt tagadējā Kremļa vadība.

Arī iepriekš analītiķi ir norādījuši, ka spēcīgākais ierocis pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina varu Ukrainā, Moldovā un citās Kremļa intereses zonās ir attīstība, demokrātiskā un ekonomiskā augšupeja.

Par Deivida Kamerona ieceri piektdien plaši ziņo arī pasaules mediji, atgādinot, ka Eiropas Savienības līderi sanāksmē Briselē ir vienojušies paturēt spēkā sankcijas pret Krieviju. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti