Kaut gan NATO uzskatījusi Krieviju par partneri, nevis draudu, ir „skaidrs, ka Krievija uzskata NATO par pretinieku”. Tā savā vēstulē alianses ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam un pārējo 27 NATO dalībvalstu līderiem paziņoja Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons.
NATO jāsaprot, ka pēdējos gados notikusī sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama „pašas [Maskavas] nelikumīgās rīcības dēļ” NATO valstu teritorijas tuvumā, uzstāja britu premjers.
„Austrumos Krievija ar savu nelikumīgo Krimas aneksiju un Ukrainas agresīvo destabilizāciju ir saplēsusi noteikumu grāmatu,” rakstīts vēstulē.
Pēc dažām nedēļām, septembrī, Velsā, Lielbritānijā, notiks NATO līderu samits. Kamerons vēlas tikšanos izmantot, lai vienotos par stingrāku politiku pret Maskavu un tai nosūtītu signālu, ka alianses dalībvalstis nevar iebiedēt.
Starp birtu premjera izteiktajiem priekšlikumiem ir jaunu militāro mācību rīkošana, bruņojuma un krājumu izvietošana stratēģiski nozīmīgās vietās, un NATO reaģēšanas spēku stiprināšana. Proti, aliansei ir jāspēj ātri atbildēt draudiem, kas vērstas pret jebkuru alianses dalībvalsti.
Savā vēstulē Kamerons runā ne tikai par Ukrainas krīzi un attiecībām ar Krieviju. Viņš norāda, ka „2014.gadā pasaule ir tik neprognozējama, kā nekad agrāk”, un NATO samits Velsā notiks alianses vēsturē izšķirīgā brīdī. Līdz šī gada beigām NATO sabiedroto spēki aizies no Afganistānas, un samitā ir nepieciešams vienoties, kā atbalstīt valsti nākotnē, lai tā „atkal nekļūtu par patvērumu teroristiem”. Bet dienvidos nestabilitāte izplešanas no Ziemeļāfrikas līdz Sīrijai, Irākai un Tuvajiem austrumiem kopumā. Tādēļ Kamerons aicina alianses valstu līderus septembrī vienoties, kā NATO reaģēt un novēst šādus draudus.
Atgriežoties pie jautājuma par Krieviju, kas noliedz apsūdzības par Ukrainas konflikta uzkurināšanu, Lielbritānijas parlamentārieši pirms dažām dienām brīdināja, ka NATO ir slikti sagatavota situācijai, ja Krievija uzbruktu kādai no alianses valstīm. Britu parlamenta starppartiju Aizsardzības komiteja atzina, ka Krievijas konvencionāls uzbrukums NATO valstij ir maz iespējams. Tomēr viņi brīdināja par citām metodēm, kā kiberuzbrukumiem un neregulāriem kaujiniekiem, un aicināja arī šos uzbrukuma veidus iekļaut NATO līguma piektajā pantā, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses valstij nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm.
Arī parlamenta komiteja ziņojumā aicināja NATO Baltijas valstīs izvietot pastāvīgu karavīru kontingentu un militāro ekipējumu un izveidot reģionā savas bāzes.
