Armēnija ir vērsusies pēc palīdzības pie Krievijas, bet Eiropas Savienība ir pieprasījusi nekavējoties izsludināt pilnīgu pamieru.
Vien pirms nedēļas apritēja gads, kopš Armēnija un Azerbaidžāna noslēdza pamieru pēc sešu nedēļu ilga konflikta uzliesmojuma Kalnu Karabahā. Toreiz dzīvību zaudēja 6500 cilvēku.
Tagad abas puses jau vairākas dienas ziņo par apšaudēm, un Armēnija ir vērsusies pēc palīdzības pie Krievijas.
Abas valstis ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstis un ārvalstu iebrukuma gadījumā sabiedrotajiem ir pienākums sniegt otram militāru palīdzību.
Azerbaidžāna notiekošo ir nosaukusi par vērienīgu provokāciju. Ar abu valstu līderiem otrdien sazinājies arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, pieprasot mazināt saspīlējumu un nekavējoties atjaunot pilnvērtīgu pamieru.
KONTEKSTS:
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
Pamiera vienošanās paredz, ka armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.
